2024. gada 11. aprīlī pasaule pirmo reizi uzzināja, kāds ir bijis Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts pēdējos 100 gados, sākot no 1920. gada. Šajā dienā BALTIC100 komanda plašākai sabiedrībai publiskoja galvenos projekta rezultātus, kā arī demonstrēja, kā ir lietojama projekta gaitā izveidotā datu bāze, kur visi interesenti varēs iegūt visaptverošu informāciju un datus par Baltijas valstu demogrāfiju, lauksaimniecību un ekonomiku kopš 1920. gada.
Savas vēstures pārzināšana un spēja par to citiem pastāstīt ir katras nācijas pašcieņas jautājums. Līdz šim Baltijas valstis bija vienīgās Eiropas Savienībā, par kuru iekšzemes kopproduktu pēdējos simts gados informācija bija izteikti fragmentāra. Daļēji šo balto plankumu aizpildīt mēģinājuši citu valstu pētnieki. Varēja mēģināt izmantot arī izteikti tendenciozo informāciju, kas ir pieejama vēl PSRS eksistences laika avotos. Visneskaidrākais bija tieši PSRS okupācijas periods. To prasmīgi izmanto mūsdienu Krievijas Federācijas propaganda, uzdodot Baltijas valstu atrašanos PSRS apkampienos kā neapstrīdamu veiksmes stāstu mūsu nācijām, un to pretnostatot it kā ievērojami neveiksmīgākam attīstības posmam, kurš aizsākās pēc neatkarības atjaunošanas 1990. – 1991. gadā. Tagad mums ir vēl viens spēcīgs pretarguments, kas balstīts pētniecības rezultātā iegūtos datos. Varam droši apgalvot: jā, dati apliecina strauju IKP pieaugumu pirmajās PSRS okupācijas desmitgadēs, taču šis pieaugums nebija balstīts mūsu nacionālajās interesēs, un sekojošās stagnācijas desmitgades apliecināja PSRS uzspiestā ekonomikas modeļa neatbilstību Baltijai. Tāpat mēs tagad ar datiem varam pierādīt, ka reālie ekonomiskās izaugsmes tempi PSRS okupācijas periodā bija ievērojami lēnāki nekā tie tika uzdoti PSRS eksistences laikā.
Šo darbu paveikt mēs varējām tikai strādājot kopā
Iepazīstoties ar augstāk rakstītajām rindām, pašsaprotami rodas jautājums: ja IKP aprēķināšana Baltijas valstīs jums bija tik svarīga, tad kāpēc esat to paveikuši tikai tagad? Atbilde ir vienkārša: tas bija pārlieku sarežģīti un darbietilpīgi, lai to varētu paveikt tikai viena valsts ar tai pieejamo zinātnisko jaudu un finansējumu.
BALTIC100 projekts ir lieliski parādījis sadarbības priekšrocības. Apvienojot Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas zinātnisko institūciju ekspertīzi, mēs salīdzinoši īsā laikā sasniedzām rezultātu. Pie panākumiem noteikti ir jāizceļ ne tikai datu apkopošana un IKP aprēķināšana, bet arī tas, ka darbs tika paveikts pēc vienotas metodoloģijas. Viļņas Universitāte uzņēmās IKP aprēķināšanu, Tartu Universitāte veica avotu analīzi un kritiku, savukārt Vidzemes Augstskola – darbu koordināciju un datubāzes izveidi. Nozīmīga bija Norvēgijas Ekonomikas augstskolas iesaiste – šajā valstī IKP jau ir aprēķināts par pēdējiem 200 gadiem un viņi šobrīd jau strādā pie 18. gadsimta. Norvēģu zinātnieku iesaiste un padoms sarežģītos brīžos bija neatsverams.
Vēsturisko datu apkopošana mazās valstīs ir specifiska. Liela daļa datu nav publicēta, tie ir atrodami arhīvu fondos un tikai valsts valodā. Strādāt Igaunijā bez igauņu valodas prasmes būtu ļoti sarežģīti, to pašu var attiecināt uz Latviju un Lietuvu. Liela daļa datu, kas bija pieejami par PSRS okupācijas periodu, bija krievu valodā un nebija publicēti.
Projekta pirmajā gadā kā nepatīkams pārsteigums nāca COVID-19 pandēmija. Tā padarīja nepieejamus Baltijas valstu arhīvus un daļa plānoto darbu iekavējās. Daļa no datu ievākšanas tika pārcelta uz vēlāku laiku, un šajā sastrēguma brīdī kā svarīgs risinājums nāca iespēja piesaistīt pētnieci no Ukrainas – Jūliju Kovalenko. Viņa aktīvi iesaistījās projekta darbā, palīdzot ievākt un sistematizēt datus par PSRS okupācijas periodu Latvijā un Lietuvā. Tas ļāva paplašināt darba lauku un datu sēriju skaitu datubāzē.
Spēja domāt starpdisciplināri kā nosacījums sekmīgam pētnieciskajam darbam
Projektā plecu pie pleca strādāja vēsturnieki, ekonomisti, matemātiķi un IT speciālisti. Katrai no šīm jomām ir sava specifika un arī paradumi, darbu veikšanas tradīcijas. Šī projekta īstenošana nenoliedzami paplašināja dalībnieku redzesloku. Humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji tagad labāk izprot datubāzes veidošanas pamatprincipus, specifiskas nianses, un to, kā dati jāapkopo un jāsaglabā, lai tie tālāk būtu izmantojami citiem, ar programmēšanu saistītiem mērķiem. Savukārt IT eksperti ieguvuši darba pieredzi, strādājot ar citu jomu zinātniekiem, kuri uz lietām raugās no citas perspektīvas.
Šī bija pirmā pieredze, kad projekta komanda strādāja šādā sastāvā. Atšķirīgas ir ne tikai zinātņu nozares un zinātnieki, bet arī institūcijas. Projekta klātienes pasākumi tika organizēti visās institūcijās, projekta komanda tika iepazīstināta ar visu institūciju vēsturi un nākotnes plāniem. Laiku tikties ar komandu atrada arī Viļņas Universitātes un Norvēģijas Ekonomikas augstskolas rektori, fakultāšu vadība.
Projektu uzsākot, mēs pārliecinājāmies, cik ieinteresētas tā rezultātos ir dažādas institūcijas. Gan ekonomisti, gan statistiķi, gan arī mediju politikas eksperti un nozaru politikas plānotāji. Savu atbalstu mums sniedza gan nacionālie arhīvi, gan statistikas pārvaldes, gan mediji. Pārliecinājāmies, cik augsts ir pieprasījums pēc populārzinātniskiem rakstiem par vēsturi, kur tematiski integrētas arī mūsdienu sabiedrībai svarīgas problēmas.
Ar skatu nākotnē
2024. gada martā visas BALTIC100 iesaistītās institūcijas iesniedza kopīgu projekta pieteikumu “Cilvēki un tehnoloģijas lauku teritoriju ilgtspējai” Horizon Europe programmā (HORIZON-CL6-2024-COMMUNITIES-01-2). Iespējamā projekta budžets būs 6 000 000 EUR, un kā partneri ir piesaistītas arī Austrijas, Beļģijas, Portugāles un Izraēlas institūcijas. Šis solis apliecina, ka komanda vēlas kopā strādāt arī turpmāk.
Iespējamie pētījumu virzieni ir vismaz trīs: pagātnes kvantitatīvo datu integrēšana nākotnes scenāriju simulēšanas modelī; IKP aprēķināšana par vēsturiski senāku posmu – 19. gadsimtu un 20. gadsimta sākumu; padziļināta reģionu un mazo vietu salīdzinoša analīze.
Visas šīs tēmas ir aktuālas, un ļoti ceram, ka kādā no projektu uzsaukumiem būsim sekmīgi un varēsim turpināt savu darbu. Savas spējas sasniegt rezultātus mēs apliecinājām projektā BALTIC100 un par to pateicamies Baltijas pētniecības programmas finansētājiem. Esam gatavi strādāt kopā arī turpmāk.
Projekta gaitā izstrādātie un publicētie zinātniskie raksti
Baltijas pētniecības programma tiek īstenota ar EEZ grantu atbalstu programmas “Pētniecība un izglītība” ietvaros, kuru ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome. Programmas kopējais finansējums ir 8 676 084 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15% jeb 1 301 413 euro un EEZ līdzfinansējums ir 85% jeb 7 374 671 euro. Baltijas pētniecības programmā Latvijā tiek īstenoti 9 pētniecības projekti un 5 mazi sadarbības projekti.
Baltijas Pētniecības programmas projektu “Kvantitatīvie dati par sociālajām un ekonomiskajām transformācijām trīs Baltijas valstu reģionos pēdējos simts gados vēsturisko transformāciju analīzei un nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai” īsteno Vidzemes Augstskola (Latvija) sadarbībā ar Norvēģijas Ekonomikas augstskolu (Norvēģija), Viļņas Universitāti (Lietuva), Tartu Universitāti (Igaunija).
Piesakies jaunumiem
Saņem paziņojumus par jaunākajiem konkursiem, ziņām un pasākumiem programmās, kuras svarīgas tieši Tev!
Ziņo par pārkāpumiem
Ieviešanā sekojam labas pārvaldības principiem un ieviešanas porcess ir atklāts, caurspīdīgs un izsekojams. Ja tev ir aizdomas par pārkāpumu - ziņo!
