2020. gada rudenī tika uzsākts vērienīgs visas Latvijas nozīmes projekts*, kura ietvaros plānots izstrādāt un pilnveidot klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīkus, tai skaitā uzlabot nacionālās brīdināšanas sistēmas saistībā ar hidrometeoroloģiskām parādībām, kā arī atjaunināt Latvijas klimata pārmaiņu scenārijus līdz 2100. gadam un veikt Latvijas krasta erozijas novērtējumu, ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus. Tāpat arī projekta ietvaros plānots izstrādāt reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēmu, un elektronisku datu bāzi par ozona slāni noārdošām vielām un F-gāzēm.
Valsts agrīnās brīdinājuma sistēmas uzlabošana ir būtiska nacionālas nozīmes projekta aktivitāte, kas nodrošina cilvēku, vides un īpašuma drošību, tādēļ stāsta turpinājumā lasi un skati vairāk tieši par to!
Par valsts agrīno brīdinājuma sistēmu un tās nozīmību stāsta Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa un LVĢMC Monitoringa daļas Lauku darbu nodaļas vadītājs Mārcis Tīrums:
L. Krūmiņa: Tā ir sistēma sabiedrības un atbildīgo institūciju pēc iespējas ātrākai informēšanai par potenciālajiem dabas katastrofu draudiem, piemēram, plūdiem, vētrām, pērkona negaisiem, u.tml., lai varētu savlaicīgi sagatavoties un uzsākt preventīvus pasākumus.
L. Krūmiņa: Meteoroloģija radās jau Aristoteļa laikos un laika gaitā tā ir attīstījusies un mainījusies, gluži tāpat kā mainās arī dabas procesi. Agrīnās brīdinājuma sistēmas vairāk ir attīstījušās tieši pēdējā gadsimta laikā. Sinoptiķi arī agrāk gatavoja brīdinājumus, tomēr informācijas aprite nebija tik intensīva kā šajā gadsimtā, kas ir ļoti būtisks faktors, lai agrīnās brīdinājuma sistēmas pildītu tām paredzēto lomu. Laika gaitā ir mainīti ne vien kritēriji brīdinājumu sagatavošanai, bet arī veidi, kā brīdinājumi aizvien operatīvāk tiek izplatīti gan iedzīvotājiem, gan dažādām institūcijām.
L. Krūmiņa: Latvijas agrīnās brīdinājuma sistēmas attīstībā būtisks ir 21. gadsimta sākums, kad 2001. gada jūlijā tika piedzīvots ļoti intensīvs pērkona negaiss ar spēcīgām vēja brāzmām un milzīgiem postījumiem. Pēc šī gadījuma Latvijā tika sākts intensīvs darbs pie agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveides. Šajā laikā lielai daļai hidrometeoroloģisko parādību tika definēti kritēriji un uzsākta daudz plašāka informācijas izplatīšana masu medijiem par hidrometeoroloģiskajām parādībām. Aizvien strādājam pie agrīnās brīdinājuma sistēmas pilnveidošanas, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām, tai skaitā arī šī projekta ietvaros.
L. Krūmiņa: Situācijas mēdz būt ļoti dažādas un konkrēti noteikt, cik savlaicīgi ir iespējams prognozēt tuvojošos katastrofu, nav iespējams, jo tas atšķiras gan dažādām dabas parādībām, gan arī to dinamika var būt ļoti atšķirīga. Agrīnā informācija par plūdiem un paliem citreiz tiek izsūtīta pat nedēļu pirms tiem vai pat vēl savlaicīgāk. Arī informācija par sala un karstuma periodiem reizēm tiek gatavota arī nedēļu uz priekšu, savukārt brīdinājumi par intensīvu pērkona negaisu, kas nestu līdzi spēcīgas lietusgāzes vai krusu, bieži vien var tikt sagatavoti tikai ar dažu stundu un atsevišķos gadījumos pat minūšu savlaicīgumu. Sevišķi grūti ar lielu savlaicīgumu ir prognozēt vietu, kur attīstīsies pērkona negaiss, bieži vien tas ir izdarāms vien tad, kad negaisa mākonis jau sāk attīstīties. Savlaicīgāk ir iespējams definēt plašāku reģionu jeb areālu, kurā pastāv risks, ka potenciāli var veidoties šādi bīstami negaisa mākoņi.
L. Krūmiņa: No efektīvas agrīnajās brīdinājumu sistēmas ieguvējs ir visa sabiedrība, gan pasargājot sevi, gan savu īpašumu, piemēram, atvienojot iekārtas no elektrotīkla pirms pērkona negaisa. Tuvojoties plūdiem iedzīvotājiem tiek izplatīts brīdinājums par plūdu draudiem konkrētā teritorijā, tādējādi dodot papildu laiku, lai tiem sagatavotos vai evakuētos. Savukārt, ja ir gaidāms apledojums vai stipra snigšana, tad atbildīgie dienesta var savlaicīgi sagatavoties un veikt, piemēram, aktīvāku sniega tīrīšanu vai virsmu apstrādāšanu ar pretslīdes materiāliem.
M. Tīrums: Uzsākot šos lauku darbus nebija pieejami precīzi dati par zemes virsmas modeli zem ūdens, bet tikai par sauszemes virsmas modeli. Vēsturiskajās kartēs ir nepieciešams precizēt esošos datus, jo laika gaitā upju gultnes mainās. Lauku darbu plānošanas laikā tiek noteikti aptuvenie punkti, kur nepieciešams veikt upes profila mērījumus. Mērījumi tiek veikt ik pēc noteikta attāluma dažādos upes posmos, piemēram, aiz pietekām, nelieliem ūdenskritumiem, u.c. vietās, kur var novērot upes raksturīgās izmaiņas. Lauku darbu brigādes iegūto informāciju tālāk apstrādās cits speciālists, modelējot kopējo zemes virsmas modeli ar iegūto informāciju par zemes virsmu zem ūdens.
M. Tīrums: Lauku darbu brigādei LVĢMC speciālists izsniedza karti ar atzīmētiem posmiem, kur jāveic upju profilu uzmērīšana. Piemēram, Lielupes pieteku baseins ir nokartēts ar daudz maziem punktiņiem, uz kuriem lauku darbu brigādei jādodas. Starp katru punktu ir aptuveni divi līdz pieci kilometri.
L. Krūmiņa: Tieši Zemgales reģionā ir ļoti svarīgi veikt šos mērījumus, jo šajā apvidū reljefs ir ļoti lēzens un pat neliela ūdens līmeņa paaugstināšanās var izraisīt plašu teritoriju applūšanu. Tāpat Zemgales līdzenumā jūtama salīdzinoši attālā Rīgas līča ietekme – kad līča piekrastē stipru vētru ietekmē ir vērojami lieli vējuzplūdi, ūdens līmenis paaugstinās pat atsevišķās Lielupes pietekās, jo ūdens vēja ietekmē plūst nevis uz jūru, bet pretējā virzienā.
L. Krūmiņa: Dati nav pieejami no pilnīgi visām Latvijas upēm. LVĢMC ir gandrīz 80 hidroloģiskās novērojumu stacijas – gan piekrastes stacijas, gan novērojumu stacijas uz upēm un ezeriem. Arī citas institūcijas Latvijā veic novērojumus, ar kurām LVĢMC sadarbojas, lai maksimāli visi pieejamie dati tiktu integrēti Plūdu riska informācijas sistēmā, uz kuras pamata jau tiek sagatavoti un izplatīti agrīnie plūdu brīdinājumi. Katrai upei netiek veikti novērojumi, jo Latvijā mazās upītes ir ļoti daudz (Latvijā kopā ir vairāk nekā 12 000 upju). Primāri hidroloģiskie novērojumi tiek veikti plūdu visvairāk apdraudētajās teritorijās.
L. Krūmiņa: Noteikti tie būtu saistīti ar aizvien intensīvāku jauno tehnoloģiju pielietošanu, piemēram, attīstot skaitlisko modelēšanu, uz kuras turpmāk balstīt lēmumu pieņemšanu. Tā pat būtu nepieciešams uzstādīt aizvien vairāk meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijas. Pilnveidojot agrīnās brīdinājuma sistēmas, būtu iespējams precīzāk prognozēt gan, piemēram, kuri īpašumi konkrēti applūstu plūdu laikā vai arī potenciālo krusas graudu lielumu un to lokālo izplatību. Svarīgi turpmākajā darbā ir uzlabot starpinstitūciju sadarbību dažādu datu iegūšanai par hidroloģisko un meteoroloģisko parādību radīto ietekmi, gan definējot potenciālos apdraudējumus, gan arī operatīvi novērtējot laika apstākļu radīto ietekmi. Būtisks attīstības solis būtu efektīvas šūnu apraides ieviešana, lai īsā laikā iedzīvotājus apziņotu par iespējamo katastrofu vai tās draudiem ar mobilo telefonu starpniecību.
Operatīvi informācijai par spēkā esošajiem brīdinājumiem ikviens Latvijas iedzīvotājs var sekot līdz LVĢMC mājaslapā https://bridinajumi.meteo.lv/. Tiklīdz brīdinājums tiek sagatavots, tas tiek publicēts šajā mājaslapā, vienlaikus informācija tiek izplatīta arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kā arī lielākajiem masu medijiem, piemēram, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. Šī informācija tiek izplatīta arī sociālajos medijos, jo mūsdienās iedzīvotāji aktuālo informāciju ļoti bieži iegūst tieši šajās platformās. Papildus vēl jāmin, ka vismaz Eiropas reģionam ir izveidota vienota nacionālo meteoroloģisko dienestu platforma brīdinājumu izplatīšanai par potenciāli bīstamajām hidrometeoroloģiskajām parādībām www.meteoalarm.org – ja ceļojat, tad šeit var iegūt informāciju par iespējamajiem apdraudējumiem katrā konkrētajā Eiropas valstī tuvākajām dienām. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ietvaros pakāpeniski tiek veidota sistēma, lai brīdinājumu dati būtu pieejami par jebkuru vietu pasaulē!
*2020. gada novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apsaimniekotās Norvēģijas grantu Klimata un vides programmas ietvaros tika uzsākts vērienīgs projekts – “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā”, ko īsteno VARAM kopā ar Latvijas partneriem – Centrālās statistikas pārvaldi, Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kā arī Norvēģijas partneri – Norvēģijas Vides aģentūru.
Piesakies jaunumiem
Saņem paziņojumus par jaunākajiem konkursiem, ziņām un pasākumiem programmās, kuras svarīgas tieši Tev!
Ziņo par pārkāpumiem
Ieviešanā sekojam labas pārvaldības principiem un ieviešanas porcess ir atklāts, caurspīdīgs un izsekojams. Ja tev ir aizdomas par pārkāpumu - ziņo!
