2021. gada sākumā tika uzsākts vērienīgs projekts*, kura ietvaros plānots pilnveidot vēsturiskā Latvijas lauksaimniecības zemju augšņu informācijas datubāzi, Latvijas nacionālo augšņu klasifikācijas sistēmu, kā arī izstrādāt augšņu kartēšanas metodiku mērogā 1:10 000. Tāpat arī projekta ietvaros plānots ierīkot 200 augsnes oglekļa monitoringa vietas lauksaimniecības zemē un izstrādāt 3 siltumnīcefekta gāzu emisiju faktorus meliorētām organiskajām augsnēm lauksaimniecības zemēs.
Šī stāsta galvenais varonis ir augšņu kartēšana – cik tā ir sena, kāpēc tā ir tik noderīga un būtiska, un kā norit tās atdzimšana – lasi un skati tālāk!
Par augšņu kartēšanu un to nozīmību stāsta LU profesors dr.sc.geogr. Oļģerts Nikodemus un LLU profesors dr.habil.agr. Aldis Kārkliņš
– Cik sena ir augsnes kartēšana un kā tā ir mainījusies laika gaitā?
Prof. A. Kārkliņš: Pirmā augsnes karte ir veidota 1421. gadā Ķīnā, Minu dinastijas laikā, un šī karte vēl joprojām ir apskatāma templī tās izveidošanas vietā. Tajā laikā cilvēkiem interesēja tas pats, kas mūsdienās – kāda augsne atrodas impērijas teritorijā, cik no tās ir iespējams sagaidīt labumu un cik faktiski iespējams prasīt nodokļus konkrēto augšņu apstrādātājiem.
Prof. A. Kārkliņš: Citreiz cilvēki jautā, kāpēc augsne vispār ir jākartē, ņemot arī vērā, ka tas nav lēti. Paralēles var vilkt ar to, kāpēc cilvēkiem vispār ir vajadzīgas, piemēram, topogrāfiskās kartes. Dzīvē viss nepārtraukti mainās un ir jāatjauno topogrāfiskās kartes, lai tās atbilstu esošajai situācijai, kuras ikdienā izmantojam pārvietojoties ar kājām vai transportu. Cilvēki nemitīgi apmaldītos, ja navigācijai vai citām nepieciešamībām tiktu izmantotas 40 gadus vecas topogrāfiskās kartes.
– Kad pēdējo reizi Latvijā tika veikti augšņu kartēšanas darbi?
Prof. O. Nikodemus: Latvijā pirmās augšņu kartes tika izveidotas 1920. gadu sākumā profesora Jāņa Vītiņa vadībā, kad tika izveidota arī pirmā Latvijas augšņu klasifikācija. Pašlaik pieejamās Latvijas augšņu kartes tika veidotas no 1950. gadu beigām četrās augšņu kartēšanas kārtās līdz 1990. gadu sākumam. Dažos novados informācija par augsnēm ir pat 40 gadus veca. Ja pēc šīs informācijas rēķinātu siltumnīcefekta gāžu emisijas vai zemes kadastrālo vērtību, varētu rasties dažādas neprecizitātes saistībā ar reālo situāciju.
Prof. A. Kārkliņš: Eiropā plānots līdz 2050. gadam sasniegt uzstādītos stratēģiskos mērķus saistībā ar klimatneitralitātes sasniegšanu (zaļais kurss). Saistībā ar Eiropas zaļo kursu no katras Eiropas Savienības (ES) valsts ir nepieciešams saņemt starptautiski atzītu informāciju par augsnēm. ES nevar savu augšņu klasifikācijas sistēmu piemērot katras dalībvalsts esošajai sistēmai, tādēļ katrai ES dalībvalstij ir jāprot pielietot un izmantot starptautisko augšņu klasifikācijas sistēmu. ES liels uzsvars tiek likts uz augšņu aizsardzību, kas bagātas ar organiskajām vielām, kuru apstrādes iespējas varētu tikt laika gaitā ierobežotas. Lai šādu politiku realizētu dzīvē, vispirms ir jāuzzina, kur ar organiskajām vielām bagātās augsnes faktiski atrodas.
Prof. O. Nikodemus: Papildinot jau iepriekš minēto, pašreizējās Latvijas augšņu kartes ir balstītas uz Krievijas ģenētisko augšņu klasifikācijas skolu. Šie augšņu izdalīšanas kritēriji būtiski atšķiras no starptautiskās augšņu klasifikācijas sistēmas, tādējādi esošo datu pielīdzināšana tikai daļēji atbilst informācijai, kas jānodod starptautiskajām organizācijām par Latvijas augsnēm. Viens no projekta mērķiem ir izstrādāt jaunu, starptautiskajiem standartiem atbilstošu Latvijas augšņu klasifikācijas sistēmu, kurā tiktu integrēta arī līdz šim lietotā sistēma, lai nerodas informācijas pārrāvums starp veco augšņu klasifikāciju un jauno starptautisko augšņu klasifikāciju.
– Salīdzinot ar pēdējo reizi, kad tika veikta Latvijas augsnes kartēšana – kā ir mainījusies mūsu zeme?
Prof. A. Kārkliņš: Būtiski mainījusies mūsu zeme nav kopš 1990. gadu sākuma. Vairāk mainījies ir zemes lietojums. Tie tīrumu apsaimniekotāji, kuri laukus ir regulāri apsaimniekojuši un mēslojuši ar organiskajām vielām, sava tīruma augsnes auglību ir pacēluši, savukārt paviršāki tīrumu apsamniekotāji, kuri ir vairāk audzējuši pārsvarā vienveidīgas monokultūras, augsnes auglību ir nolaiduši uz leju, kā arī var vērot augsnes fizikālo īpašību maiņu, piemēram, zemes sablīvēšanos.
Prof. O. Nikodemus: Šī projekta ietvaros var novērot būtiski mainījušās atsevišķas augsnes, piemēram, kūdraugšņu izplatības maiņu – teritorijās, kas ir nosusinātas un augsne visu laiku ir apstrādāta un irdināta, daudzviet kūdraugsnes vairs nav saglabājušās, kas ir būtiska informācija un jāņem vērā pie SEG emisiju aprēķina. Projekta ietvaros pēc kūdraugšņu izpētes, tās visticamāk kopumā aizņems mazākas teritorijas kā iepriekšējā augšņu kartēšanā tika norādītas. Savulaik, pēc vecākām kartēm paugurainākos apvidos tika noteiktas arī daudz erodētās augsnes, jo erodēto augšņu viens no izdalīšanas kritērijiem bija nogāzes slīpums nevis tas, kāda ir pati augsne un tās īpašības. Kartējot erodētās augsnes pēc jaunās izstrādātās metodikas, ir novērojams, ka faktiski erodētās augsnes ir daudz mazāk, kā vēsturiskajās kartēs tika norādīts.
Prof. A. Kārkliņš: Eiropas līmenī erozija tiek uzskatīta kā ļoti negatīvs augsnes degradācijas faktors un tiek noteikti dažādi pasākumi šīs degradācijas novēršanai, tādējādi kļūdainā informācija par erodētajām teritorijām, kas tika iegūta mehāniski transformējot iepriekšējo augšņu kartēšanas laikā iegūtos datus, var radīt kļūdainu priekšstatu, ka erodētas teritorijas Latvijā ir ļoti daudz. Veicot lauku darbus un pārskatot pašreiz esošo faktisko situāciju, var novērot, ka patiesībā šī problēma ir krietni mazāka kā vecajom datom tika noteikts, līdz ar to tiks radīts atslogojums no potenciāli stingrākiem ierobežojumiem, kas atbilstoši varētu tikt noteikti.
– Kam iegūtā informācija būs noderīga?
Prof. A. Kārkliņš: Augšņu karšu pielietojums ir ļoti vispusīgs. Būtiski ir saprast, kā realizēt dažādus ES uzstādījumus un kāda informācija ir nepieciešama un, vai tā ir pieejama. Ir nepieciešams zināt faktiskās problēmas, piemēram, vai augsnes tiek izskalotas, u.tml. Tāpat arī pašiem zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir būtiski saņemt informāciju par faktisko augšņu sastāvu, jo arī lauku mēslošanas plāni tiek balstīti uz esošo augšņu informāciju, un, ņemot vērā, ka mēslošanas plāni lauksaimniekiem ir obligāta prasība, ir ļoti svarīgi, ka informācija par augsnēm ir aktuāla un atbilstoša faktiskajai situācijai.
Prof. O. Nikodemus: Būtiski ir saprast, ka projekta ietvaros netiks nokartētas visas Latvijas augsnes. Ar augšņu kartēšanu saistītās projekta aktivitātes, par kurām atbild Latvijas Universitāte, ir divas: 1. kūdraugšņu kartēšana un kūdraugšņu kontūru precizēšana visā Latvijas teritorijā, kas ir īpaši nepieciešams, lai nodrošinātu SEG emisiju aprēķinus, 2. jaunas augšņu klasifikācijas un augšņu kartēšanas metodikas izstrāde, kas līdz šim ir jau paveikts, un pašreiz norit darbs pie augšņu klasifikācijas un augšņu kartēšanas aprobācijas divās Latvijas pilotteritorijās – Platonē un Taurenē. Noslēdzoties šim projektam, nākamais solis, lai nokartētu visas Latvijas lauksaimniecības augsnes, būs atkarīgs no pieejamā finansējuma, jo šī projekta ietvaros būs radīti visi priekšnoteikumi, lai to būtu iespējams paveikt un iegūt starptautiskajiem standartiem atbilstošu informāciju.
– Kāda veida informācija tiks iegūta šo lauku darbu ietvaros, kādas metodes tiek izmantotas, un kā iegūtā informācija tiks tālāk apstrādāta?
Prof. O. Nikodemus: Pamatinformācija, kas tiek iegūta no šiem lauka darbiem, ir sadalāma vairākos posmos. Pirmkārt, ir jānokartē vecie augšņu rakumi, t.i. jāveic augšņu dziļrakumi un jānokartē augsne tajās pašās vietās, kur tika veikta iepriekšējā augšņu kartēšanā pirms aptuveni 30-40 gadiem. Šī augšņu kartēšana jāveic gan pēc iepriekš Latvijā lietotās augšņu klasifikācijas un kartēšanas metodikas, gan starptautiskās klasifikācijas un kartēšanas metodikas, kā arī projekta ietvaros izstrādātās jaunās augšņu klasifikācijas un augšņu kartēšanas metodikas. Pēc lauka darbiem būs nepieciešams izvērtēt, cik atbilstošs pašreizējai faktiskajai situācijai ir iepriekš veiktais augšņu apraksts. Otrkārt, projekta ietvaros tiks izstrādāta etalonrakumu datu bāze. Par katru etalonrakumu datubāzē tiks ietverta informācija ar tā aprakstu un foto fiksācijām. Turpmāk kartējot lauksaimniecības augsnes visā Latvijas teritorijā, vairs nebūtu nepieciešamība veikt augsnes dziļrakumus, bet tikai veikt zondējumus un novērtēt, vai faktiskā situācija atbilst etalona rakumiem, tādējādi optimizējot augšņu kartēšanas darbu. Šādu augšņu kartēšanas metodi, kas balstīta uz etalonrakumiem, pielieto arī projekta partneris – Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts.
– Kāpēc augšņu kartēšana tiek veikta tieši pavasarī?
Prof. A. Kārkliņš: Pašu augšņu kartēšanu ir iespējams veikt cauru gadu, bet tieši pavasarī, kad sējumi uz tīrumiem vēl nav paaugušies, tie netiek lauku darbos izbradāti. Apstrādātos laukos pavasarī var labāk arī redzēt augsnes viendabību. Vasarā veikt augšņu kartēšanu ir grūtāk, jo ir lielāka laikapstākļu ietekme, piemēram, pagājušā gada vasarā bija periods bez lietavām un mālainās augsnēs bija fiziski grūtāk izveidot dziļrakumu, jo zeme tādā sausumā sacietēja.
Prof. O. Nikodemus: Pavasarī augšņu slāņiem ir arī izteiktākas krāsas un to aprakstīšana ir vieglāka, jo siltā laikā augsne izžūst un kļūst blāvāka.
– Kā tika izvēlēta vieta, kur veikt šos lauku darbus?
Prof. O. Nikodemus: Konkrētās vietas šo lauku darbu augšņu rakumu veikšanai tika izraudzītas vadoties pēc vēsturiskajiem augšņu dziļrakumiem, kam savulaik tika noteiktas precīzas koordinātas. Jāņem vērā, ka pirms 30-40 gadiem, kad tika veikta augšņu kartēšana, koordinātu noteikšana nebija tik precīza kā mūsdienās. Atsevišķos gadījumos var būt situācija, ka iepriekšējās kartēšanas augšņu kartētājs attiecīgo punktu lauku darbu laikā nav atlicis pilnīgi precīzi un tagad var rasties situācija, ka tiek veikts augsnes dziļrakums, un faktiski redzama cita situācija, nekā tā tika noteikta iepriekš.
Prof. A. Kārkliņš: Platone un Taurene kā etalonteritorijas tika izraudzītas, lai aprobētu izstrādāto augšņu klasifikāciju un augšņu kartēšanas metodiku atšķirīgās teritorijās, jo Taurenes apkārtnē ir izteikti viļņots Vidzemes augstienes reljefs, savukārt Platone atrodas Zemgales līdzenumā.
– Vai ir bijuši kādi interesanti atgadījumi augšņu kartēšanas procesā vai gatavojoties tiem?
Prof. O. Nikodemus: Vairāki atgadījumi ir saistīti ar lopiem uz laukiem, piemēram, Taurenē, bieži nevar ieiet kartējamajā teritorijā, kamēr saimnieks lopus nav pārdzinis citviet.
Prof. A. Kārkliņš: Vienmēr ir interesanti sadarboties ar zemniekiem, kas palīdz lauku darbos gan meklējot dabā konkrētu punktu, gan dodoties līdzi un ganot prom lopus, jo gotiņas ir ziņkārīgas un tām gribas zināt, kas notiek viņu ganībās. Gatavojoties darbam ir jārēķinās ar lietus un vēja ietekmi, kā arī ar tādu lauku darbu romantiku, kā dunduru bariem, mušām, odiem un citiem faunas pārstāvjiem.
Prof. O. Nikodemus: Zemnieki kopumā ir ļoti pretimnākoši un piebrauc, apskatās kā darbi iet uz priekšu un apvaicājas, vai var kā palīdzēt.
– Ja nebūtu nekādi ierobežojoši faktori, kādi varētu būt nākamie soļi Latvijas augšņu kartēšanā, lai to vēl vairāk pilnveidotu?
Prof. O. Nikodemus: Noteikti viens no soļiem būtu satelītattēlu plašāka izmantošana augšņu kartēšanā, kas pasaulē ir jau esošs risinājums. Pašlaik tieši kūdraugšņu kontūru precizēšanā Latvijā jau tiek izmantoti gan satelītattēli, gan dažādas modelēšanas programmas. Kūdraugšņu kontūru precizēšanu pēc satelītatēliem var veikt relatīvi precīzi, savukārt minerālaugšņu kartēšanu būtu jāveic pēc tādiem satelītattēliem, kas uzņemti pavasarī, kamēr vēl nav apsēti tīrumi, bet, ja tīrums ir jau apsēts, tad ar šādiem satelītattēliem ir grūtāk strādāt un pašlaik nekas cits neatliek kā dodies lauku darbos. Satelītattēli ir kā palīginstruments, ar kura palīdzību var ietaupīt laiku, kas tiek pavadīts uz lauka un arī turpmāk tiek plānots tos izmantot arvien vairāk un vairāk.
*2021. gada janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apsaimniekotās Norvēģijas grantu Klimata un vides programmas ietvaros tika uzsākts vērienīgs projekts – “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā”, ko īsteno Zemkopības ministrija kopā ar Latvijas partneriem – Latvijas Universitāti, Valsts augus aizsardzības dienestu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, kā arī Norvēģijas partneri – Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu.
Vairāk par projektu var uzzināt šeit: https://eeagrants.lv/2021/01/04/ilgtspejigas-augsnes-resursu-parvaldibas-uzlabosana-lauksaimnieciba/
Piesakies jaunumiem
Saņem paziņojumus par jaunākajiem konkursiem, ziņām un pasākumiem programmās, kuras svarīgas tieši Tev!
Ziņo par pārkāpumiem
Ieviešanā sekojam labas pārvaldības principiem un ieviešanas porcess ir atklāts, caurspīdīgs un izsekojams. Ja tev ir aizdomas par pārkāpumu - ziņo!