Laika periodā no 2020.gada līdz 2024.gada pavasarim sadarbībā ar Norvēģijas Vides aģentūru tika īstenota Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programma “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” (turpmāk – Programma). Tās fokuss tika vērsts uz vides un klimata jomas jautājumu risināšanu, kā arī pieredzes un labās prakses pārņemšanu no donorvalstu institūcijām.
Īpaša uzmanība Programmā tika pievērsta vēsturiski piesārņoto teritoriju sakārtošanai, veicinot vides piesārņojuma kaitīgās ietekmes samazināšanu un vides kvalitātes uzlabošanu. Slikta apkārtējās vides kvalitāte ietekmē gan ekonomisko konkurētspēju, gan iedzīvotāju nodarbinātību un dzīves kvalitāti, radot būtiskus draudus arī cilvēku veselībai un apkārtējai videi.
Vides jomā tika īstenoti četri projekti, rezultātā tika attīrītas trīs vēsturiski piesārņotās teritorijas, kā arī ir izveidota digitalizēta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības informācijas sistēma.
VVD uzturētais piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs ir pārtapis jaunā kvalitātē, un piesārņoto vietu pārvaldība tagad ir digitalizēta visā procesā. Projektā tika aktualizēta informācija par 258 piesārņotām vietām un izstrādātā piesārņoto vietu novērtēšanas un reģistrēšanas metodoloģija būs nozīmīga, lai izvērtētu piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas iekļaušanu reģistrā. Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma tiks arī turpmāk pilnveidota, lai nodrošinātu efektīvāku piesārņojuma identificēšanu, novērtēšanu un sanāciju, veicinot ilgtspējīgu vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedrības drošību.
Norvēģijas Vides aģentūras pieredze veicināja efektīvu piesārņoto vietu pārvaldības biznesa procesu un tehniskās specifikācijas izstrādi, kas bija svarīgi izstrādājot integrēto piesārņojuma pārvaldības sistēmu. Tāpat norvēģu pieredze bija īpaši nozīmīga arī praktisko risinājumu izstrādē pārvaldības sistēmas lietošanā.
Augšdaugavas novada Višķu pagastā, Liepājas ostas Karostas kanālā un Ventspils Brīvostas teritorijā tika veikti apjomīgi sanācijas darbi, lai attīrītu padomju laikā radīto vides piesārņojumu, bet vairākos pasākumos tika izglītoti iedzīvotāji par vides, aprites ekonomikas un klimata pārmaiņu tēmām. Arī sanācijas projektos notika aktīva sadarbība ar donorvalsts institūcijām. Norvēģijas Vides aģentūras un Norvēģijas Ūdens pētījumu institūta ekspertu iesaiste ļāva izzināt praktiskās un teorētiskās zināšanas par veiktajiem sanācijas projektiem Norvēģijā, ko izmantoja sanācijas vietās Ventspilī un Liepājā.Sanācijas darbu rezultātā ir būtiski samazināts piesārņojuma risks apkārtējai videi un tuvumā esošajām ūdenskrātuvēm un Baltijas jūrai.
Veicot Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanu 34,33 ha platībā, projekta ietvaros tika izņemti 145 199 m3 vēsturiski piesārņotu nogulumu, aptuveni 298 tonnas, kas saturēja naftas produktus un smagos metālus (dzīvsudrabu, arsēnu, svinu, kadmiju u.c.), kā arī metāllūžņus, betona masīvus, koksni. Piesārņotie nogulumi tika pārvietoti uz nogulumu deponēšanas vietu. Karostas kanāla attīrīšana norit vairākos posmos, jo tas tika ļoti piesārņots bijušās PSRS militārās darbības laikā.
Ventspils brīvostas teritorijā veica piesārņotās teritorijas grunts masīvā fiksēto brīvo naftas produktu frakciju likvidāciju, un paralēli Baltijas jūras krastam tika ierīkota filtrējoši-attīroša barjeras sistēma 302,9 m garumā, kas neļaus gruntsūdeņiem nonākt Baltijas jūrā.
Augšdaugavas novada pašvaldībā attīrīja bijušo Višķu profesionālās vidusskolas teritoriju 3,73 ha platībā, panākot augsnes un grunts kvalitātes uzlabošanu. Šajā vēsturiski piesārņotajā vietā likvidēja piesārņojuma avotus, no naftas produktiem atbrīvoja tvertnes un dīķi, pazemes un virszemes infrastruktūru un grunti, kā arī pilnībā demontēja bijušās mazuta tvertnes un iekārtas.
Sanācijas projektu īstenotāji kopā ar partneriem, nevalstiskajām organizācijām, īstenoja arī pasākumus un kampaņas dažādām mērķgrupām, kuras veicināja iedzīvotāju labāku izpratni par vidi, aprites ekonomiku un klimata pārmaiņām. Norvēģijas partneru pieredze bija noderīga, organizējot sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņas Augšdaugavas novadā (partneris “Henric Johansson Konsult” un partneris Ventspilī “International Development Norway”). Dažādos pasākumos un darbnīcās informēja vairāk nekā 35 tūkstošus iedzīvotāju.
Klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās tām ir otrā atbalsta joma.
Tā ir saistīta ar vienu no nozīmīgākajiem globālajiem izaicinājumiem, kas ietekmē ekonomisko un sociālo attīstību arī Latvijā. Klimata jomā īstenoja divus iepriekš noteiktus projektus.
Pirms projekta īstenošanas Latvijā trūka atjauninātas augšņu informācijas un augsnes oglekļa monitoringa sistēmas. Esošā informācija par augsni, ko Latvija izmantoja SEG uzskaitē bija izveidota vairāk nekā pirms 30 gadiem, ar kuru nevarēja efektīvi noteikt klimata pārmaiņu mazināšanu zemes izmantošanas pārvaldībā. Tāpat informācija par augšņu datiem ir ļoti nozīmīga un nepieciešama vairākās politikas jomās, tādās kā klimata, bioloģiskās daudzveidības, augsnes aizsardzības, ilgtspējīgas zemes izmantošanas pārvaldība u.c. Lai oglekļa daudzumu Latvijas lauksaimniecības augsnē apzinātu, tika radīts oglekļa monitoringa tīkls ar 200 oglekļa mērīšanas punktiem un izveidota datubāze par oglekļa krājumiem. Tika veikta arī Latvijas kūdraugsnes izpēte un augsnes kartēšana, veicot lauka darbus un dziļrakumus divos Latvijas pagastos – Taurenes un Platones pagastā.
Rezultātā tika iegūti jauni dati, tādi kā satelītu dati un lauku darbu dati, kas ļauj ieviest inovatīvas augšņu analīzes metodes, piemēram, augšņu spektrofotometriju, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību un precīzākus pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņām. Labāka informācijas pieejamība par augšņu izplatību, t. sk. organiskajām augsnēm, uzlabos lauksaimniecības praksi un samazinās SEG emisijas. Šie dati būs noderīgi arī mežu zemes transformācijai vai apmežošanai, zemes īpašniekiem sniedzot vērtīgu informāciju par emisijām konkrētajās teritorijās, izvēloties klimata pārmaiņu mazināšanai optimālāku saimniekošanas veidu.
ZM un projekta partneriem bija cieša sadarbība ar Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta (NIBIO) speciālistiem un zinātniekiem, kuru iesaiste, zināšanas un pieredze deva būtisku ieguldījumu augšņu informācijas sistēmas izveidošanā, augšņu kartēšanā un klasificēšanā.
Tādējādi ZM īstenotā projekta ieguldījums ir nozīmīgs nacionālo augšņu datu atjaunošanā, t.sk. izstrādājot kūdras augšņu kartes, un Latvijas augsni klasificējot atbilstoši starptautiskai augšņu klasifikācijas sistēmai un starptautisko saistību izpildei.
Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izmantot uzlabotos hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēmas rīkus, kur pieejamie dati ļauj iepazīties ar laikapstākļu prognozēm, t.sk. temperatūras, nokrišņu, vēja parametru izmaiņām (https://bridinajumi.meteo.lv/), turklātmobilā lietotne, kas pieejama aplikācijā Meteo.lv, piedāvā lietotājam draudzīgu un efektīvu pieeju brīdinājumu saņemšanai un interpretēšanai.
Pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo Baltijas jūras piekrastē, nozīmīga var būt aktualizētā informācija par jūras krasta līnijas izmaiņu novērtējumu un izstrādātajiem risinājumiem krasta erozijas mazināšanai. Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai ir izstrādātas jau agrāk, taču Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šajā pētījumā izstrādāja jaunu, attālinātajos novērojumos balstītu metodiku Latvijas jūras piekrastes izmaiņu monitoringam, izmantojot Eiropas kosmosa aģentūras Zemes novērošanas misijā Sentinel-2 iegūtos datus par Latvijas jūras robežu no 2017. līdz 2022. gadam.
Projektā tika veikti seši pētījumi, lai politikas plānošanā integrētu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī samazinātu SEG emisijas šajās nozarēs. Pētījumu rezultāti tiks ņemti vērā tādās jomās kā apdrošināšana, ēku būvniecība, transporta infrastruktūras attīstība, investīciju projekti, ilgtspējīgs finansējums un teritorijas attīstības plānošana.Piemēram, tika izstrādāta ceļa karte “zaļā budžeta” ieviešanai valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā. Normatīvo aktu pilnveidošana nozaru un reģionālajās politikās, iesaistoties dažādām pusēm un institūcijām, ir nozīmīga, lai nozares efektīvāk pielāgotos klimata pārmaiņu radītai ietekmei un riskiem.
Izveidots arī e-studiju kurss, kas Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām sniedz zināšanas par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem. Speciālistu interese bija tik liela, ka apmācīto skaits ievērojami pārsniedza plānoto (kopā projekta laikā apmācīti 276 eksperti). Kurss ir pieejams arī pēc projekta noslēguma un tam var pieteikties, sekojot līdzi informācijai Valsts administrācijas skolas portālā.
Norvēģijas Vides aģentūra un Norvēģijas Meteoroloģijas institūts sniedza būtisku ieguldījumu Latvijas pusei, izstrādājot aktualizēto klimata scenāriju līdz 2100. gadam un sniedzot savu pieredzi un zināšanas par klimata pārmaiņu scenāriju modelēšanu un aprēķināšanu Norvēģijā. Tāpat Norvēģijas Meteoroloģijas institūta zināšanas un pieredze bija nozīmīga jaunu hidrometeoroloģisko brīdinājuma kritēriju izstrādē.
Donorvalvalstu partneru iesaiste un devums bija nozīmīgs Programmas īstenošanā
Programma ir devusi ieguldījumu vairāku starptautisko un nacionālo mērķu sasniegšanā:
Kopējais Programmas finansējums ir 15 523 480 EUR, no kuriem Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums 85 procentu apmērā ir 13 194 958EUR.
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
Piesakies jaunumiem
Saņem paziņojumus par jaunākajiem konkursiem, ziņām un pasākumiem programmās, kuras svarīgas tieši Tev!
Ziņo par pārkāpumiem
Ieviešanā sekojam labas pārvaldības principiem un ieviešanas porcess ir atklāts, caurspīdīgs un izsekojams. Ja tev ir aizdomas par pārkāpumu - ziņo!