Pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju par bibliotēku lomu mūsdienās un auditorijas attīstības jautājumiem - EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti
Visas
programmas
Program icon
Pētniecība
un izglītība
Program icon
Reģionālā attīstība un kultūra
Program icon
Starptautiskā policijas sadarbība
Program icon
Aktīvo iedzīvotāju fonds
Program icon
Korekcijas
dienesti
Program icon
Bizness un
inovācijas
Program icon
Klimats
un vide
Program icon
Sociālais dialogs-pienācīgs darbs
Program icon
Divpusējās sadarbības fonds
Program icon
Category image
Reģionālā attīstība un kultūra

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju par bibliotēku lomu mūsdienās un auditorijas attīstības jautājumiem

Ar Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) Divpusējā sadarbības fonda finansiālu atbalstu, stiprinot divpusējās attiecības starp Latviju un Norvēģiju, no 2024. gada 2. – 6. decembrim pieredzes apmaiņas braucienā uz Būdē, Norvēģijā devās pārstāvji no Kultūras ministrijas, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas, Dienvidkurzemes novada bibliotēkas, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas, Skrundas pilsētas bibliotēkas, Rumbas pagasta bibliotēkas un Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestādes „Liepājas Centrālā administrācija”*.

Brauciena mērķis bija stiprināt Kultūras ministrijas kā 2014. – 2021. gada EEZ finanšu instrumenta programmas „Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” partnera un par bibliotēku attīstību atbilstīgās nozares ministrijas pieredzi, kā arī Liepājas valstspilsētas sadarbībā ar Liepājas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu bibliotēkām pieredzi par bibliotēku lomu mūsdienās un auditorijas attīstības jautājumiem. Vienlaikus pieredzes apmaiņa stiprinās Liepājas valstspilsētas sadarbībā ar Liepājas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu bibliotēkām pieredzi veidot kultūras programmu Liepājas kultūras galvaspilsētas 2027 pasākumiem.

Brauciens notika sadarbībā ar Stormen bibliotēku Būdē un brauciena ietvaros notika tikšanās ar Stormen bibliotēkas un Nord universitātes bibliotēkas pārstāvjiem, kā arī Sāmu muzeja, Norvēģijas kuģniecības muzeja un Norvēģijas aviācijas muzeja ekspozīciju apskate.

Stormen bibliotēka

Brauciena laikā iepazīta nesen (2015. gadā) uzceltā Stormen bibliotēka un tās daudzveidīgais darbs ar visu vecumu mērķgrupām, veicinot iedzīvotāju interesi par grāmatām un lasīšanu, kā arī stiprinot un vairojot viņu pilsonisko apziņu. 

Būdē pilsētas ceļš līdz mūsdienīgai bibliotēkai esot bijis garš un izaicinošs, taču ieguvums ir nenovērtējams un sabiedrība savu bibliotēku ir ļoti iemīļojusi. Sākotnēji daļa iedzīvotāju nav atbalstījuši ideju bijušajā auto stāvlaukumā pie ostas būvēt jaunu un modernu bibliotēku, taču desmit bibliotēkas pastāvēšanas gadu laikā novērtējuši tās svarīgo devumu pilsētas kultūras dzīvē. Bibliotēkas (un vienlaikus arī blakus esošās koncertzāles) uzcelšana ir būtiski izmainījusi šīs pilsētas daļas attīstību – tā ir kļuvusi daudz aktīvāka, piepildīta ar viesnīcām, veikaliem u.tml. 

Būdē pilsētas bibliotēkai pirms jaunās ēkas uzcelšanas bija četras filiālbibliotēkas, kurās bija slikta pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ēku izskats un atmosfēra nebija apmeklētājiem vilinoša. Līdz ar jauno ēku četras filiālbibliotēkas ir likvidētas, visus resursus veltot Stormen.

Stormen bibliotēka izvietota 3 stāvos (6300 m2), tajā ir telpas tikšanos organizēšanai un radošām aktivitātēm, digitālā darbnīca, stāstu stāstīšanas istaba, kafejnīca un mākslas galerija. Telpas ir viegli transformējamas, pārbīdot plauktus. Bibliotēka atvērta 49 stundas nedēļā un to gada laikā apmeklē aptuveni 370 000 lietotāji.

Norvēģijā 2013. gadā aktualizētajā Bibliotēku likumā ir noteikts, ka katrā pašvaldībā, neatkarīgi no tās izmēra, ir jābūt bibliotēkai. Likums arī nosaka, ka bibliotēkas pienākums ir rīkot izglītojošus, informatīvus un kulturālus pasākumus, būt par satikšanās vietu un par platformu publiskām debatēm, aktīvi popularizēt bibliotekāros pakalpojumus un literatūru kopumā, kā arī nodrošināt bezmaksas pieeju grāmatām un citiem resursiem.

Stormen bibliotēkā tiek organizētas vidēji 700 aktivitātes/pasākumi gadā (ar gandrīz 30 000 apmeklētājiem), divas trešdaļas no tiem – bērniem un jauniešiem. Stormen bibliotekāri atzīst, ka līdz ar jaunās, modernās bibliotēkas ēkas atvēršanu izsniegums bērniem laika gaitā ir dubultojies.

Norvēģijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, secināts, ka bibliotēkai vissarežģītāk piesaistīt ir jauniešus. Stormen bibliotēka savu jauniešu telpu ir atdevuši pašu jauniešu rīcībā un tieši jaunieši ir noteikuši kā izskatīsies šī telpa, kas un kad tur notiks. Aktīvākie, kuri organizē norises šajā telpā, tādējādi uzlabo savas sociālās prasmes un gūst vērtīgu pieredzi nākotnei.

Bibliotēkā iekārtota arī vieta datorspēļu spēlēšanai, tiek organizēti datorspēļu turnīri, piesaistot jaunos IT speciālistus. Bibliotēka piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus, kas atbilst dažādu paaudžu interesēm un vajadzībām, stiprinot gan individuālo izaugsmi, gan kopienas saliedētību.

Stormen ir pierādījums tam, ka moderna bibliotēka var būt gan miera osta, gan dzīvīgs tikšanās punkts, kas apvieno cilvēkus. Stormen bibliotekāri uzsvēra, ka bibliotēka nav tradicionāli klusa vieta, bet tajā tiek organizētas debates, tikšanās ar autoriem, tiek attīstīta sadarbība ar citām pilsētas iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Stormen piedāvā mākslas izstādes, izglītojošus seminārus, interaktīvus pasākumus un muzikālus priekšnesumus. Īpašs uzsvars tiek likts uz vietējo mākslinieku iesaisti, kā arī sabiedriskajām diskusijām un aktivitātēm, kas veicina kopienas iesaisti.

Kā stratēģiski ļoti veiksmīgu soli Stormen bibliotēka norādīja bibliotēkas “formālā un garlaicīgā” nosaukuma nomaiņu uz Stormen – no norvēģu valodas – Vētra. Tas bibliotēkai ir palīdzējis transformēties un pilnībā nomainīt savu tēlu un identitāti. Šobrīd sabiedrība bibliotēku asociē tieši ar šo apzīmējumu – “Stormen”.

Nord universitātes bibliotēka

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā iepazīta arī Nord universitātes bibliotēka, kas sevi ir pierādījusi kā studentu un mācībspēku tuvāko sabiedroto akadēmiskajā dzīvē.

Universitātes bibliotēka, līdzīgi kā publiskā bibliotēka, studentiem ir ne tikai informācijas ieguves avots, bet arī vieta, kur viņi labprāt uzturas atmosfēras dēļ. Aizvien lielāku lomu ieņem e-resursi, tomēr pieprasījums pēc fiziskajām grāmatām saglabājas liels. Liela daļa universitātes studentu studē attālināti un bibliotēka dara visu, lai nodrošinātu savus studentus ar nepieciešamajiem resursiem, tostarp – sadarbojas ar publiskajām bibliotēkām kā starpniecēm starp studentu un universitātes bibliotēku.

Prezentācijas

Brauciena laikā bija arī nozīmīga iespēja dalīties pieredzē un prezentēt Liepājas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas bibliotēku specifiskās darba metodes, īpaši attiecībā uz darbu ar reto grāmatu kolekciju Liepājas pilsētas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā un lokālās kultūrvides dokumentu krājuma veidošanu un pētniecību Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā un Kuldīgas novada bibliotēkās, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta šī krājuma pieejamības un izzināšanas nodrošināšanai ne vien klātienē, bet arī – digitālajā vidē. Latvijas pieredzi uzklausīja gan Stormen bibliotēkas, gan Nord Universitātes bibliotēkas kolēģi.

Muzeji

Bagātinoša bija arī Būdē muzeju izpēte, kas sniedza iespēju tuvāk iepazīt sāmu kultūru un bagātīgo aviācijas un kuģniecības vēsturi, kas ļāvusi pilsētai attīstīties. Šie apmeklējumi deva priekšstatu par vietējo kultūru un vēsturi, kas ir būtisks konteksts bibliotekārajai darbībai šajā reģionā, gūta iedvesma kultūras aktivitāšu integrēšanai bibliotēku darbā, piemēram, veidojot interaktīvas izstādes, izmantojot izstāžu elementus, kas rada skatītājam klātbūtnes sajūtu.

 Sāmu kultūras un Būdē bagātīgās vēstures iepazīšana norāda uz to, cik svarīgi ir bibliotēku darbībā iestrādāt vietējās kultūras un tradīciju elementus. Tas padara bibliotēku ne tikai par zināšanu, bet arī lokālās kultūrvides mantojuma centru. Demokrātisko vērtību paušana ar atmiņu institūciju veidoto ekspozīciju starpniecību stiprina gan vietējās kopienas piederības sajūtu savai dzimtajai vietai un tautai, gan – veicina “ienācēju” integrāciju plašākā sabiedrības kontekstā.


*Ņemot vērā, ka Kultūras ministrija ir apņēmusies līdzdarboties un atbalstīt Liepājas valstspilsētu un nodibinājumu „Liepāja 2027” Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 projekta sagatavošanā un īstenošanā, kurā Liepājas valstspilsēta piedalās kopā ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem, pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās arī pārstāvji no Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas, Dienvidkurzemes novada bibliotēkas, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas, Skrundas pilsētas bibliotēkas, Rumbas pagasta bibliotēkas un Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestādes „Liepājas Centrālā administrācija”, lai pieredzes apmaiņa stiprinātu šo bibliotēku pieredzi veidot tai skaitā kultūras programmu Liepājas kultūras galvaspilsētas 2027 pasākumiem.

Dalies ar šo rakstu
Share with instagram
Share with facebook
Share with whatsapp
Send e-mail
Copy to clipboard

Piesakies jaunumiem

Saņem paziņojumus par jaunākajiem konkursiem, ziņām un pasākumiem programmās, kuras svarīgas tieši Tev!

Ziņo par pārkāpumiem

Ieviešanā sekojam labas pārvaldības principiem un ieviešanas porcess ir atklāts, caurspīdīgs un izsekojams. Ja tev ir aizdomas par pārkāpumu - ziņo!