EEZ grantu Baltijas Pētniecības programmas atbalstītais pētījums “Sadarbības veicināšana ilgtspējīgai bioresursu starpnozaru apritei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (CIRCLE)” īstenots zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadībā. Šī pētījuma mērķis ir stiprināt starpdisciplināras zināšanas par tehnoloģiskiem un sadarbības risinājumiem, kā arī rīcībpolitiku, kas veicina bioresursu ilgtspējīgu izmantošanu Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Pētījumā uzsvars tiek likts uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības primārās ražošanas procesā radīto bioloģisko blakusproduktu (atlikumu un atkritumu) tālāku lietderīgu izmantošanu vai nu šīs pašas nozares iekšienē, vai kādā citā no trim minētajām bioekonomikas nozarēm, vai arī vēl kādās citās tautsaimniecības nozarēs.
Pieejamo blakusproduktu tālāka izmantošana ir būtisks princips aprites ekonomikā. Šis princips paredz, ka, tā vietā, lai bioloģiskos blakusproduktus vai atlikumus izmestu kā atkritumus, kā uzņēmumi, tā arī zinātnieki – katrs autonomi vai sadarbībā ar citiem – meklē veidus, kā šiem bioresursiem vēl rast kādu turpmāku pielietojumu tautsaimniecībā. Šādas pieejas īstenošana ļauj sasniegt vairākus sabiedrībai un vides saglabāšanai būtiskus mērķus: padarīt bioresursu izmantošanu efektīvāku, radīt jaunus, sabiedrībai nepieciešamus un videi draudzīgākus produktus un samazināt radīto atkritumu daudzumu, kā arī samazināt pirmreizējo resursu (virgin resources) izmantošanu. Šos mērķus vieno uzsvars uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
CIRCLE projekta pētnieku uzmanības centrā ir tādu uzņēmumu saimniekošanas modeļi, kuri Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā jau ir aktīvi iesaistījušies dažādu blakusproduktu tālākā izmantošanā. Šīs izpētes ietvaros ir analizēts arī plašāks konteksts – bioresursu ilgtspējīgas izmantošanas motīvi un faktori, kas veicina un kavē bioresursu aprites prakses un uz to vērstas sadarbības pasākumu attīstību un plašāku izmantošanu.
Lai sasniegtu projekta mērķus, CIRCLE komandā apvienojās dažādu jomu zinātnieki. Vadošā partnera – nodibinājuma Baltic Studies Centre – komandu veido sociologi, kuri specializējas lauku attīstības, zināšanu pārneses un inovāciju pētniecībā. Otrs Latvijas partneris – Agroresursu un ekonomikas institūts – papildina pētījuma komandu ar ekonomistiem, kas specializējas lauksaimniecības un vides ekonomikas jautājumos, izvērtējot inovāciju sociālekonomiskos ieguvumus un izmaksas. Pētījuma partneris Norvēģijā – Lauku un reģionālās pētniecības institūts (RURALIS) – ienes projektā politikas zinātnes perspektīvu, Igaunijas Dabaszinātņu universitātes (EMU) pētnieki – zināšanas par aprites ekonomiku, ilgtspējīgu bioresursu un atkritumu apsaimniekošanu, savukārt Viļņas Universitātes filozofes un socioloģes – zināšanas par sabiedrības vērtību un ētiskajiem apsvērumiem, kas rosina rūpes par dabu. Projekta gaitā pētnieku komandai tika piesaistītas arī zinātniskās asistentes no Ukrainas, kuras Latvijā ieradušās kara bēgļu statusā, tādējādi ieviešot projektā Ukrainas perspektīvu un veicot arī sociālu misiju.
Īstenotās aktivitātes, sasniegtie rezultāti
CIRCLE projektā īstenotas daudzveidīgas, savstarpēji papildinošas aktivitātes. Iesākumā, pirmkārt, darba grupa veica teorētisko pieeju izpēti, kas palīdzēja izprast, kā darbojas apritīga bioekonomika un kādas bioresursu plūsmas pastāv un visbiežāk tiek pētītas. To papildināja mediju analīze, kas parādīja, ka aprites ekonomika lielā mērā tiek uzskatīta par nākotnes potenciālu. Vienlaikus redzams, ka savstarpēji papildinošie, taču atšķirīgas norises raksturojošie jēdzieni, piemēram, “apritīgums” un “bioekonomika”, ne vienmēr tiek nošķirti. Turklāt mediji mēdz apritīgumu apskatīt kā daļu no bioekonomikas vai plašākām “zaļajām” tendencēm, biežāk to pieminot tikai garāmejot vai arī diskusijās par ilgtspēju. Rezultātā plašākā sabiedrībā var būt kavēta izpratnes veidošanās par apritīgumu kā atsevišķu bioekonomikas un ekonomiskās darbības kopumā komponenti. Otrkārt, tika veikta 150 apritīga bioresursu lietojuma piemēru Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, un vēlāk (paplašinot projekta tvērumu) arī Ukrainā apzināšana un vākšana, uz kā pamata izstrādāta iniciatīvu tipoloģija (sk. pievienoto attēlu – tipoloģijas tabulu). Treškārt, no apritīga bioresursu lietojuma piemēru klāsta tika atlasīti 12 gadījumi – konkrēti uzņēmumi (trīs katrā valstī, izņemot Ukrainu) to padziļinātai analīzei – gan socioloģiskai, analizējot to pamatā esošo biznesa modeļu veidošanās un darbības apstākļus, gan sociālekonomiskai, veicot izmantoto tehnoloģisko risinājumu izmaksu un ieguvumu sociālekonomisko analīzi. Ceturtkārt, tika veiktas patērētāju intervijas par iedzīvotāju izpratni par aprites (bio)ekonomiku, tās principiem un šo principu ievērošanu sadzīvē. Piektkārt, vairākas aktivitātes bija vērstas uz politikas rekomendāciju izstrādi aprites bioekonomikas principu iedzīvināšanai projekta partneru valstīs. To starpā tika modelēti nākotnes scenāriji un soļi, kurus nepieciešams veikt, lai sasniegtu, ekspertuprāt, svarīgākos šīs jomas mērķus 2030. gadam. Politikas rekomendāciju izstrādē tika integrēti analizēta visās projekta aktivitātēs iegūtā informācija un politikas plānošanas dokumenti, kā arī veiktas intervijas ar politikas plānošanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Projekta noslēguma posmā pētnieku komanda aktīvi strādā pie zinātniskām un plašākai sabiedrībai adresētām publikācijām par nozīmīgākajām CIRCLE pētījuma atziņām, kā arī rīko starptautiskus tiešsaistes seminārus interesentiem par dažādām ar bioresursu apritīga lietojumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā un tā sociālekonomisko ietekmi saistītām tēmām. Projekts noslēgsies ar gala konferenci Rīgā, 2024. gada aprīlī.
Projekta pieredze
CIRCLE pētījuma īstenotājiem kopumā nācās saskarties ar vairākiem izaicinājumiem, no kuriem viens izriet no pētnieku komandas sastāva, bet otrs – no uzņēmēju, politikas veidotāju un citu ieinteresēto pušu attieksmes pret dalību šāda veida zinātniskos pētījumos. Projektā radītas jaunas zināšanas par aprites iespējamiem nākotnes risinājumiem bioekonomikā un sabiedrības un patērētāju lomu tās veicināšanā.
Starpdisciplinārā sadarbība
CIRCLE pētījuma īstenošanai tā komandā apvienojās dažādu nozaru zinātnieki, sekojot idejai, ka starpdisciplināra sadarbība rada iespēju savstarpēji papildinoši izmantot dažādās zinātniskās perspektīvas un izziņas metodes, kas tādējādi ļauj labāk izprast sarežģītas vai līdz šim maz apzinātas un pētītas parādības. Lai gan kopumā starpdisciplināra sadarbība tiek aplūkota kā nozīmīgs resurss jaunu zināšanu ieguvē, tās organizēšanas praktiskā puse, it sevišķi, projekta iesākumā, ir sarežģīta. Daudz laika aizņēma vienotas izpratnes iegūšana komandā par tādiem projektā izmantotajiem pamatjēdzieniem kā bioresursi, blakusprodukti, atkritumi, biznesa modeļi, pārvaldība, patērētāji, sadarbības izkārtojumi u.c. Šim nolūkam pētījuma sākuma posmā darba grupa izstrādāja dokumentu, kurā piedāvāja galveno pētījuma jēdzienu skaidrojumu. Tas ļāva jebkurā pētījuma īstenošanas posmā atgriezties un pārliecināties, kā noteikts jēdziens, savstarpēji vienojoties, ir definēts šī pētījuma ietvaros.
Pētnieku sadarbība ar uzņēmējiem
Pētījuma praktiskā īstenošana vēlreiz apliecināja, ka dažādas ieinteresētās puses – uzņēmēji, politikas veidotāji, pētnieki un nevalstisko organizāciju kā sabiedrības viedokļa pārstāvji – neredz, kā pētījums vai sadarbība ar citas jomas partneris var palīdzēt viņa konkrēto problēmu risināšanā. Lai gan, no vienas puses, apritīguma attīstībai nepieciešami konkrēti pierādījumi par tā pamatā iestrādāto principu ekonomisko efektivitāti, no otras puses, CIRCLE īstenošana parādīja, ka uzņēmēji ir piesardzīgi, nereti atsakot vispārējam uzaicinājumam piedalīties pētījumā, bet it sevišķi saistībā ar nepieciešamību sniegt noteiktus ekonomiskos datus, lai varētu veikt aplēses apritīgo risinājumu ieguvumu un izmaksu analīzei.
CIRCLE darba grupas veiktā sociālekonomiskā analīze rāda, ka apritīgu risinājumu ieviešana var nest būtiskus sociālekonomiskus ieguvumus sabiedrībai kopumā, bet uzņēmuma līmenī var būt arī finansiāli maz izdevīga. Tāpat mēdz pastāvēt plaisa starp nozares zinātnieku paustajām atziņām, kāda blakusproduktu tālāka izmantošana nestu visaugstāko pievienoto vērtību, un uzņēmēju praktisko interesi un spēju šos ieteikumus likt lietā. Nereti uzņēmēji atsakās no šādiem risinājumiem, balstoties uz pragmatiskiem apsvērumiem, kas saistīti ar atbilstošu tehnoloģiju un darbaspēka pieejamību, nepieciešamajām papildu investīcijām un spēju gūt peļņu, saglabājot esošo, nevis mainot vai pilnveidojot savu biznesa modeli.
Projekta pienesums aprites bioekonomikas politikas veidošanā
Kopumā CIRCLE projekts sniedz ieguldījumu nacionālā un Eiropas līmeņa akadēmiskajā, publiskajā un politiskajā diskusijā par ilgtspējīgu bioresursu izmantošanu. Tas piedāvā papildināt esošās zināšanas par iekšnozaru un starpnozaru sadarbības risinājumiem lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, un izgaismo dažādu tirgus, valsts un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju lomu un saiknes aprites principu efektīvā ieviešanā un pārvaldībā. Projekts ir veicinājis jaunu partnerību veidošanos gan konsorcija ietvaros, gan ārpus tā, starpdisciplināru sadarbību un starpinstitūciju mācīšanos Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs.
CIRCLE projekta rezultātu popularizēšana sabiedrībā
Projekts veicinājis sabiedrības informētību un izpratni par apritīgu bioresursu izmantošanu. CIRCLE projekta īstenošanas laikā tā komanda ir aktīvi informējusi sabiedrību par projekta aktivitātēm un tajā gūtajām atziņām projekta mājas lapā https://circle-eea.eu, sociālo mediju kontos X (@CircleEEA) un LinkedIn (www.linkedin.com/company/circle-collaboration-for-circular-use-of-bioresources/), kā arī dažādās projekta aktivitātēs un rīkotajos darbsemināros un vebināros. Uz veiktā pētījuma pamata sagatavotas vairākas populārzinātniskas un akadēmiskas publikācijas.
Baltijas pētniecības programma tiek īstenota ar EEZ grantu atbalstu programmas “Pētniecība un izglītība” ietvaros, kuru ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome. Programmas kopējais finansējums ir 8 676 084 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15% jeb 1 301 413 euro un EEZ līdzfinansējums ir 85% jeb 7 374 671 euro. Baltijas pētniecības programmā Latvijā tiek īstenoti 9 pētniecības projekti un 5 mazi sadarbības projekti.
Baltijas Pētniecības programmas projektu “Sadarbības veicināšana ilgtspējīgai bioresursu starpnozaru apritei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (CIRCLE)” īsteno zinātniskais institūts Baltic Studies Centre (Latvija) sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūt u (Latvija), Lauku un reģionālās pētniecības institūtu RURALIS (Norvēģija), Igaunijas Dabaszinātņu universitāti (Igaunija) un Viļņas Universitātes (Lietuva).
Plašāka informācija par projektu un tajā īstenotājām aktivitātēm pieejama: https://circle-eea.eu/ un https://ir.lv/2024/01/16/ka-mudinat-iedzivotajus-aktivak-iesaistities-atkritumu-skirosana/
Piesakies jaunumiem
Saņem paziņojumus par jaunākajiem konkursiem, ziņām un pasākumiem programmās, kuras svarīgas tieši Tev!
Ziņo par pārkāpumiem
Ieviešanā sekojam labas pārvaldības principiem un ieviešanas porcess ir atklāts, caurspīdīgs un izsekojams. Ja tev ir aizdomas par pārkāpumu - ziņo!