Sākums > Reģionālā attīstība un kultūra > Projektu stāsti > Miķeļa Fišera atskats uz darbu pie “Dvēseles attīrīšana…

Miķeļa Fišera atskats uz darbu pie “Dvēseles attīrīšanas iekārtas” projektā “LYRA”

Biedrība „Nepieradinātās mūzikas un filmu mākslas biedrība „Skaņu mežs”” kopā ar partneri no Norvēģijas – biedrību “Insomnia Festival” līdz 2023. gada 30. novembrim īstenoja projektu “LYRA (divu vārdu savienojums – norvēģu „lytte” (klausīties) un latviešu „radīt”. Rezultāts ir LYRA – atsauce gan uz seno mūzikas instrumentu, gan uz ziemeļu puslodes zvaigznāju.” Ir laiks otrajam šī projekta pieredzes stāstam:

“Mākslinieks Miķelis Fišers*, komponiste Anna Fišere un rakstnieks Andris Kalnozols radījuši darbu “Dvēseles attīrīšanas iekārta”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2023. gada avangarda mūzikas festivālos “Skaņu mežs” Rīgā un “Insomnia” Trumsē. Šīs aktivitātes bija daļa no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstītā projekta “LYRA”, kas paredzēts bērniem un jauniešiem. 

Pirmie darba aizmetņi radās Annas un Miķeļa Fišeru 2023. gadā aizvadītajās meistarklasēs bērniem un jauniešiem Rīgā, Liepājā un Trumsē. Foto ieskats:

Intervija ar Miķeli Fišeru par darba “Dvēseles attīrīšanas iekārtas” veidošanā gūto pieredzi.

Kā tapa darbs “Dvēseles attīrīšanas iekārta”? (Darbs sevī ietver skaņu instalācijas, kinētiskas skulptūras, performanču mākslas, laikmetīgās kompozīcijas un uzveduma elementus, taču tā veidotāji uzsver, ka tas ir definējams citādāk: “Nevis izrāde, nevis kaut kas cits, bet tieši pneimoterapijas kurss!”)

Miķelis Fišers: Darbs tapa izteikti eksperimentāli, meistarklasēs veidojot un pēc tam atsijājot audiāli un vizuāli efektīgākos risinājumus skaņas iekārtu radīšanai. 

Kāda bija jauniešu/bērnu loma darba tapšanā?

Jaunieši meistarklasēs piedalījās ne tikai skaņas iekārtu radīšanā, bet arī tika motivēti paši izgudrot dažādas ierīces no piedāvātā visai plašā izejmateriālu klāsta.

Vai darba process piedāvāja interesantus izaicinājumus?

Lielākais izaicinājums bija darba grupu organizēšna un nodrošināšana, lai katrai grupai vienlaicīgi būtu iespējas strādāt pie atšķirīgiem eksperimentiem. Ļoti svarīga izrādijās individuāla pieeja, ņemot vērā ļoti atšķirīgos dalībnieku personības tipus.

Gan Jums, gan Annai šis jaundarbs nozīmēja mainīt ierastās darba metodes pret ko rotaļīgāku. Vai tas izaicināja arī bērnu priekštatus par vizuālo mākslu vai mūziku?

Liela nozīme bija ievadlekcijām pirms praktiskajām nodarbībām, kurās iepazīstinājām pusaudžus ar pasaulē pazīstamiem starpdisciplināriem audiovizuāliem projektiem, kā arī savu radošo darbību, šādi kontekstualizējot notiekošo. 

Darba aprakstā minēts, ka gan pieaugušos, gan bērnus uztverat par vienlīdzīgiem publikas dalībniekiem. Vai, vērojot publikas reakciju koncertos, tas apstiprinājās?

Mūsu aprakstā izvirzītā hipotēze, ka bērni un pusaudži ir pieaugušajiem līdzvērtīga auditorija, pilnībā apstiprinājās un šajā jomā nekādu negaidītu atklājumu nebija.

Foto ieskats no darba “Dvēseles attīrīšanas iekārta” pirmizrādes 2023.gadā mūzikas festivālā “Skaņu mežs”:

*Mākslinieks Miķelis Fišers galvenokārt pazīstams kā gleznotājs, taču nozīmīgu viņa radošās darbības daļu veido arī instalācijas, kokgriezumi, objekti, video un scenogrāfijas darbi. Darbojas kā pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Savā iespaidīgajā karjerā Miķelim bijušas vairāk kā divdesmit solo izstādes, viņa mākslas darbi izrādīti ievērojamās izstādēs dažādās Eiropas valstīs. Piedalījies 56. Venēcijas biennālē un bijis 57. biennāles Latvijas paviljona autors ar izstādi “What Can Go Wrong” (“Kas slikts var notikt”). Saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp Latvijas augstāko apbalvojumu vizuālajā mākslā, “Purvīša balvu”, 2015. gadā.

Teksts: Rihards Endriksons

---

Projekts “LYRA” saņem dotācijas 206 256,00 EUR apmērā no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu ietvaros.”  Projekta mērķis ir iepazīstināt bērnus un pusaudžus ar eksperimentālo mūziku un iesaistīt viņus tās radīšanā. Tā kā eksperimentālā mūzika pēc būtības ir demokrātiska un nehierarhiska, tā dod iespēju piedalīties mūzikas radīšanā gan mūziku apguvušiem, gan neapguvušiem bērniem. Tā kā projekts sniedzas pāri sociālajām un etniskajām atšķirībām, tas ir arī sociāli iekļaujošs.

Kopējās LYRA attaisnotās izmaksas: 202 510,00 EUR, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un sadarbība kultūras jomā” atbalsta summa: 85% jeb 85 000,00 EUR, no kuriem:

• Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums: 85% jeb 175 317,60 EUR;
• Valsts budžeta līdzfinansējums: 15% jeb 30 938,40 EUR.

---