Vēsturiskais piesārņojums vairs nenokļūs Baltijas jūrā - EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti
Visas
programmas
Program icon
Pētniecība
un izglītība
Program icon
Reģionālā attīstība un kultūra
Program icon
Starptautiskā policijas sadarbība
Program icon
Aktīvo iedzīvotāju fonds
Program icon
Korekcijas
dienesti
Program icon
Bizness un
inovācijas
Program icon
Klimats
un vide
Program icon
Sociālais dialogs-pienācīgs darbs
Program icon
Divpusējās sadarbības fonds
Program icon
Category image
Klimats un vide

Vēsturiskais piesārņojums vairs nenokļūs Baltijas jūrā

Sanācijas darbu mērķis Ventspils ostas teritorijā (turpmāk ­– sanācijas projekts) ir likvidēt vēsturisko naftas piesārņojuma avotu un izveidot filtrējošo barjeru, lai piesārņojums no šīs teritorijas ar grunstūdeņiem vairs nenokļūst Baltijas jūrā.

Piesārņojums Ventspils ostas teritorijā nav acīmredzams, jo atrodas vairāku metru dziļumā, bet zemes virskārtā redzam piejūras teritoriju, kuras apvidus līdzinās ikvienai piejūras kāpu teritorijai pie Baltijas jūras Ventspils pusē. Lai arī naftas produkti un to savienojumi laika gaitā ir daļēji noārdījušies vai mainījušies, vietas piesārņojums ir saglabājies un turpinājis piesārņot vidi.

Padomju vēsturiskais mantojums

Pēc Otrā pasaules kara Ventspilī strauji sāka attīstīties osta, kuras teritorijā tika celti naftas kravu un dažādu ķīmisko vielu pārkraušanas termināļi. Teritorijā ir bijis arī tanku poligons, kurā ir bijušas vairākas noplūdes. Informācija par pirmo piesārņojumu ir zināma jau no 1961. gada. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tika atklāts, ka būvēto cauruļvadu savienojumi nav bijuši kvalitatīvi sametināti, un metinājumu vietās ir radušās noplūdes.

Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad, toreizējā padomju Latvijā sākās tautas Trešā Atmoda, kas noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, jaunizveidotais Ventspils Vides aizsardzības klubs bija pirmais, kas vērsa sabiedrības uzmanību uz ekoloģijas problēmām Ventspils ostā. Bijušās Padomju Savienības laikā Ventspils osta, kas atradās pāri Ventai pretī pilsētas vecākajai daļai, bija vadošā eksporta osta, taču ekoloģiskā situācija bija neapmierinoša.

Ģirts Valdis Kristovskis, tagadējais Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks, toreiz Ventspils Vides aizsardzības kluba prezidents un viens no tā izveidotājiem 1988. gadā, atceras, ka, strādājot Ventspils Zvejas ostā par inženieri un darbojoties Ventspils Vides klubā, atklājuši šo vietu kā vienu no piesārņotākajām Ventspilī.

Sanācijas darbu īstenošana

Sanācijas projektā 2023. gadā veic šī atstātā vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanu, kas ir 14 hektāru platībā, taču lielākais piesārņojums atrodas mazliet vairāk kā divos hektāros no visas platības.

Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā atklātajā konkursā par šīs piesārņotās vietas sanācijas darbu veikšanu uzvarēja AS “VentEko”. Uzņēmumamir vairāku desmitu gadu pieredze dažādu piesārņotu teritoriju attīrīšanā un vides pārvaldībā, tomēr uzņēmuma “VentEko”valdes locekle Arta Bažovska atzīst, ka uzsāktajam darbam ir vairāki izaicinājumi. Salīdzinoši īsā laikā, nedaudz vairāk kā vienā gadā, no šīs teritorijas ir jāatsūknē naftas produktu peldošais slānis, kas šobrīd akās veido no pieciem līdz vidēji deviņdesmit centimetriem biezu slāni.

Trīs mēnešu laikā kopš tehnisko darbu uzsākšanas piesārņotajā teritorijā, ir uzstādītas vairāk nekā 300 sanācijas akas, kas pamīšus atsūknē naftas produktus no grunstūdeņu slāņa. Paralēli ir izveidotas 4 sanācijas sistēmas. Šīs tehnoloģijas jau ir aprobētas citos vides objektos vairāku gadu laikā, kas apliecinājušas spēju efektīvi attīrīt piesārņoto teritoriju. Uzņēmums ir apkopojis savas uzkrātās profesionālās zināšanas un izmanto pārbaudītas tehnoloģijas. Arta Bažovska ir pārliecināta, ka gada laikā piesārņojuma avots šajā teritorijā būs likvidēts. Viņa uzver, ka pirmo trīs mēnešu laikā,  kad tika iedarbinātas visas sistēmas, 25 % no naftas produktu peldošā slāņa jau ir atsūknēta, kas uzskatāms par labu rādītāju.

Paralēli peldošā naftas slāņa atsūknēšanai  tiek izvietota filtrējošā barjera gar Baltijas jūras krastu 8 m dziļumā un 300 m garumā. Barjera turpmāk uztvers no grunstūdeņiem izšķīdušo naftas produktu piesārņojumu, kas varētu nonākt Baltijas jūrā.

Ģirts Valdis Kristovskis  ir gandarītsparvēsturiskā piesārņojuma likvidēšanu šajā teritorijā un uzsver, ka, pirmkārt, ieguvēja būs daba, Baltijas jūras piekraste un Baltijas jūra. Otrkārt, attīrītā teritorija būs ieguvums Ventspils pilsētai, ventspilniekiem, Ventspils Brīvostas pārvaldei un citiem uzņēmumiem ostas teritorijā. Attīrītā teritorija var tikt izmantota Ventspils ostas tālākā attīstībā.

Par vienu piesārņotu teritoriju mazāk

Valsts vides dienestā pašlaik vēl ir daudz atzīmēto vietu Latvijā, kuras ir piesārņotas vai potenciāli piesārņotas. Atbilstoši Valsts vides dienesta informācijai, Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistrā šobrīd pavisam ir iekļautas aptuveni 3600 piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas. Valsts vides dienests sadarbībā ar partneriem īsteno Norvēģijas finansēšanas instrumenta finansētu projektu “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija”, lai transformētu piesārņoto vietu pārvaldības pārvaldības procesu Latvijā. Vairāk informācijas par projektā plānotajām aktivitātēm ir pieejama Valsts vides dienesta mājas lapā.

Kā uzsver Māris Skudra, sanācijas projekta vadītājs, visi vēlas, lai Latvijā ir mazāk piesārņotu vietu, taču finansējums piesārņoto vietu attīrīšanai ir daudzkārt nepietiekams. Attīrīšanas tehnoloģijas un nepieciešamie pasākumi teritoriju atveseļošanā var būt ne tikai tehnoloģiski sarežģīti, bet arī finansiāli ietilpīgi (ar augstām izmaksām). Tādēļ piešķirtais finansējums no Norvēģijas finansēšanas instrumenta Latvijai ir liels ieguvums, un tā efektīva izmantošana ir būtiska. Pēc šīs teritorijas sanācijas darbu pabeigšanas Ventspilī un Latvijā būs par vienu attīrītu teritoriju vairāk.

Vispārēja informācija par projektu

Projekta “Vēsturiski piesārņoto ar naftas produktiem vietu Ventspilī – bijusī NAI “Ūdeka” (Kad. Nr. 27000290133) teritorija un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu trase (Kad. Nr. 27000290007) – sanācija” mērķis ir ar izšķīdušajiem naftas produktiem piesārņoto gruntsūdeņu migrācijas pārtraukšana Baltijas jūras virzienā pielietojot ilgtspējīgu attīrīšanas tehnoloģiju, kas pilnībā novērstu jūras akvatorija piesārņojuma riskus.

Projekta īstenošanas periods ir no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim.

Projekta kopējais budžets: 5 117 000 EUR. Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums ir 4 349 450 EUR.

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Piesakies jaunumiem

Saņem paziņojumus par jaunākajiem konkursiem, ziņām un pasākumiem programmās, kuras svarīgas tieši Tev!

Ziņo par pārkāpumiem

Ieviešanā sekojam labas pārvaldības principiem un ieviešanas porcess ir atklāts, caurspīdīgs un izsekojams. Ja tev ir aizdomas par pārkāpumu - ziņo!