Sākums > Starptautiskā policijas sadarbība > Ziņas > Konferences “Finanšu izlūkošanas dienesta konference pa…

Konferences “Finanšu izlūkošanas dienesta konference par virtuālajiem aktīviem 2023: skats nākotnē” būtiskākie secinājumi

2023. gada 18. maijā Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) konference par virtuālajiem aktīviem. Konferencē “FID konference par virtuālajiem aktīviem 2023: skats nākotnē” pulcējās eksperti, viedokļu līderi un praktiķi no dažādām valstīm, lai dalītos zināšanās un pieredzē saistībā ar kriptovalūtu aktuālajiem jautājumiem un izaicinājumiem.

Ekspertu diskusijas bija vērstas uz kriptovalūtu politikas praktiskajiem aspektiem, tiesiskā regulējumu izstrādi un labo praksi nozares uzraudzībā, lai nodrošinātu godprātību, stabilitāti un drošību kriptovalūtu tirgos. Nozares līderi pauda viedokli par to, kā kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēji īsteno savu darbību, sadarbojas ar finanšu sektoru, regulatoriem un politikas veidotājiem.

Konferenci atklāja FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis un Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.

Konferences galvenie akcenti un secinājumi:

• BCAS izpilddirektors Dr. Džonatans Galea (Dr Jonathan Galea) ievada prezentācijā apskatīja potenciālos izaicinājumus saistībā ar MiCA (Regula par kriptoaktīvu tirgiem) darbības jomas regulējumu, sniedza ieskatu pozitīvajā pieredzē par esošo kriptovalūtu tirgus regulējumu Maltā un nepieciešamajiem uzlabojumiem, kā arī rosināja diskusiju par līdzīgajiem aspektiem un atšķirībām, salīdzinot tradicionālos maksājumu līdzekļus un kriptovalūtas.
• FID Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Paulis Iļjenkovs neformālā sarunā ar bijušo FATF politikas veidotāju un pašreizējo Chainalysis ES politikas jautājumu vadītāju Dženetu Ho (Janet Ho) pārrunāja aktuālos jautājumus saistībā ar kriptovalūtu regulējumu. Dženeta Ho kontekstā ar MiCA regulējuma tehniskajiem aspektiem uzsvēra nepieciešamību regulatoriem, kā arī politikas veidotājiem sagaidīt nozares turpmāko regulējumu.
• Paneļdiskusijā par kriptovalūtu politiku pasaulē tika detalizēti apskatīti piemēri, īpaši no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Šveices. AAE Centrālās bankas padomnieks Uldis Cērps ieskicēja brīvo finanšu zonu mehānisma darbību Dubaijā. Savukārt Crypto Finance Group pārstāve Ksenija Koroļova stāstīja par galvenajiem regulējuma principiem, kuriem būtu jākoncentrējas uz tehnoloģiju neitralitāti. EDSO eksperts Mihals Gromeks (Michal Gromek) aplūkoja izaicinājumus kriptovalūtu regulējuma un uzraudzības jomā. Eksperts uzvēra, ka nereti pastāv problēmas finanšu sektora uzraudzības noteikumu ieviešanā VASP (digitālo aktīvu pakalpojumu sniedzēji (Virtual Asset Service Providers – VASP) uzraudzībā, kas reizēm sagādā izaicinājumus piemītošo atšķirību dēļ.
• Paneļdiskusijā par VASP uzraudzību Lielbritānijas Parlamentārās grupas kriptovalūtu jautājumos priekšsēdētāja Dr. Liza Kamerona (Dr Lisa Cameron) skaidroja Lielbritānijas pieeju kriptovalūtu tirgum, kurā ietilpst gan regulējuma, gan uzraudzības aspekti, taču pēc viņas teiktā, tie neietekmē tehnoloģiju inovācijas. Igaunijas FID priekšnieks Matis Mēkers (Matis Mäeker) stāstīja, kā kriptovalūtu tirgus regulējums sākot no 2014. gada vēsturiski attīstījies Igaunijā. Igaunijas FID ieskatā svarīgākais risks attiecībā uz kriptovalūtām nav noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riski, bet līdzekļu svārstību risks, līdz ar to no FID vadītāja puses tika uzsvērta stabilas un saprātīgas uzraudzības nepieciešamība. Mongolijas Finanšu informācijas nodaļas pārstāve Ariuna Bolda (Ariun Bold) dalījās ar tendencēm kriptovalūtu jomā Mongolijā. Kriptovalūtu tirgus 2020. gadā sāka strauji paplašināties, radot nepieciešamību pēc skaidra regulējuma, kas tika izstrādāts un stājās spēkā jau 2022. gada jūnijā.  Hosē Enrike De Pūls Mikī (Jose Enrique De Pool Miqui) no Dominikānas Republikas norādīja, ka Centrālā banka kopš 2016. gada ir piemērojusi konservatīvu pieeju attiecībā uz kriptovalūtām, tomēr tas nav atturējies iedzīvotājus no to izmantošanas.
• Latvijas Blokķēdes asociācijas pārstāvis Reinis Znotiņš vadīja diskusiju paneli “Priekšnosacījumi dibināšanas jurisdikcijas izvēlei: VASP redzējums”.  Karolis Jonuška (Binance) norādīja uz aplamajiem uzskatiem, ka VASP labprātāk izvairās no regulējuma. Patiesībā daudzi VASP, ieskaitot Binance, labprāt pieņemtu regulējumu un skaidru noteikumu kopumu, kas tiem ļautu plānot un paplašināties. Dežans Davidovičs (Dejan Davidovic) no Kriptomat Group arī norādīja uz skaidra regulējuma nozīmīgumu, kas daudziem VASP īpašniekiem un vadītājiem, kuri bieži vien nav juristi, būtiski palīdz uzsākt un attīstīt savus uzņēmumus. Eksperts papildināja, ka Latvijā ir svarīgi izmantot MiCA ieguvumus, ieviešot MiCA pēc iespējas ātrāk un saprotamāk. Gravity Team pārstāvis Mārtiņš Puķe uzsvēra MiCA lomu ne tikai no klientu aizsardzības vai finanšu noziegumu novēršanas perspektīvas, bet arī no inovāciju un tehnisko jauninājumu ieviešanas skatupunkta. Viņš norādīja, ka Latvijā jau ir laba pieredze finanšu tehnoloģiju jomā, tāpat arī ir labvēlīgs nodokļu režīms, un, ja veiksmīgi tiks pieņemts MiCA atbilstošs licencēšanas režīms, Latvijai ir labas izredzes kļūt par VASP centru.
• BCAS izpilddirektors Dr. Džonatans Galea vadīja paneļdiskusiju par kriptoaktīvu riskiem un iespējām, koncentrējoties uz banku perspektīvu. Lloyds Banking Group pārstāvis Hovards Ravstrons (Howard Rawstron)  norādīja uz jaunajām izmaiņām vispārējā kriptovalūtu tirgus pieejā, kas eksperta skatījumā kļūst mazāk konservatīva. Jurgens Repolusks (Jurgen Repolusk), Austrijas Erste Bank pārstāvis, norādīja, ka MiCA regulējums ir novērsis daudzas problēmas, tomēr dažas, piemēram, decentralizētas finanses, joprojām jānovērš. LHV Bank valdes loceklis un banku pakalpojumu vadītājs Andres Kitters (Andres Kitter) norādīja, ka bankas pretojas spiedienam atvērt bankas kontu, kas neatbilst viņu riskos balstītai pieejai, jo klienti, kuri uztic bankām savu naudu, sagaida, ka tās veidos savu darbību likumīgi un korekti. Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa uzsvēra, ka tradicionālajā banku sektorā ir interese par kriptovalūtu tirgu un VASP, tomēr tas vienmēr būs segmentēts un visiem sektora pārstāvjiem nekad nebūs vienāda vēlme uzņemties riskus kriptovalūtu tirgū.  
• Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere un Finanšu ministrijas padomniece Daina Ispodkina prezentēja turpmāko kriptovalūtu regulējumu Latvijā. Finanšu ministrijas pārstāves norādīja, ka kapitāla tirgu attīstība un pieaugošā aizdevumu aktivitāte, kā arī ilgtspējīgas finanses, digitalizācija un inovācijas, kas iekļauj valsts finanšu tehnoloģiju plānu, pašreiz ir galvenie finanšu tirgus mērķi. Valsts ieņēmumu dienests pašlaik uzrauga un reģistrē VASP, bet turpmāk par licencēšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas atbilstības prasībām un saprātīgu uzraudzību būs atbildīga Latvijas Banka. 

FID pateicas visiem konferences dalībniekiem par iesaisti pasākuma satura veidošanā, kā arī vērtīgajiem viedokļiem kriptovalūtu jomas aktuālajos jautājumos.

Fotogrāfijas no konferences ir pieejamas šajā saitē: https://flic.kr/ps/42gt7v. 

—–

Konference tika organizēta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021. gadam programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projekta Nr. EEZ/FID/2021/6 “Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana Latvijā” ietvaros.