Mūsu ikdiena ir kļuvusi dinamiska. Strauja zinātnes un tehnoloģiju attīstība maina veidus kā strādājam un veidojam dzīvi sev apkārt. Pakalpojumi un iespējas, kas neeksistēja pirms dažiem desmitiem gadu, šobrīd ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tagad ar pāris klikšķiem varam ērti pasūtīt ēdienu attālināti, darbā vairs praktiski neizmantojam drukātos dokumentus, pakalpojumus pasūtam tiešsaistē un dokumentus kārtojam elektroniski, savukārt, ja kāds pakalpojums notiek klātienē, rindā pēc tā varam iestāties arī attālināti. Sākumā šī pāreja no ierastā uz jauno var likties izaicinoša un prasīt piepūli, bet ar laiku tā kļūst pašsaprotama un nepieciešama.
2022. gadā Valsts vides dienests sadarbībā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) uzsāka projektu*, kas ieviesīs būtiskas pārmaiņas piesārņoto vietu datu apritē – projekta ietvaros līdzšinējo piesārņoto vietu reģistrāciju un informācijas apriti dokumentu veidā aizstās ar visaptverošu piesārņoto vietu informācijas un datu iesniegšanas, pārbaudes un akceptēšanas procesa digitalizāciju. Pašreiz informācija par piesārņotajām vietām glabājas Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, kas tika radīts pirms 20 gadiem, kā arī Valsts ģeoloģijas fonda arhīvā, kas atrodas LVĢMC pārziņā.
Valsts ģeoloģijas fonda arhīvā glabājas laika gaitā uzkrāta tāda vērtīga informācija kā pārskati par zemes dzīļu izmantošanu, ģeoloģiskās izpētes darbu materiāli un zemes dzīļu izmantošanas dokumentācijas. Lai sasniegtu projekta mērķi, Valsts vides dienests ir uzsācis darbu, lai veiktu papīra formātā esošās informācijas digitalizāciju. Veicot datu digitalizāciju, īpaša vērība tiek piešķirta datu ievadīšanas kvalitātei un ģeotelpiskajiem datiem par piesārņotajām vietām. Informācijas aprite un izmantošana jaunu projektu izstrādē starp dažādām iestādēm un sistēmām ļauj uzturēt pēctecību, lai nākamais spertais solis attīstības virzienā izvērstos arvien labāks.
Projekta rezultātā ieguvēji būs visi – gan iedzīvotāji, kuri, piemēram, ērti varēs uzzināt informāciju par piesārņotām vietām tuvākajā apkārtnē, gan informācijas sistēmas lietotāji, kuri varēs ērti veikt datu aktualizāciju un ziņojumu apmaiņu. Tāpat arī digitalizētā informācija būs pieejama un noderīga visai Latvijas sabiedrībai – teritoriju īpašniekiem, to kaimiņiem, pašvaldībām, valsts iestādēm, kā arī teritoriju plānotājiem un attīstītājiem, izpētes un sanācijas darbu veicējiem.
Informācija par pašreiz esošajām piesārņotajām vietām pamatā ir apkopota 2003.-2004. gadā, kad pirmreizēji tika apzinātas un reģistrētas piesārņotas un potenciāli piesārņotās vietas visā Latvijā. Pēc tam reģistram ir veikti periodiski uzlabojumi, kā piemēram, tika izveidota iespēja pievienot izpētes materiālus pie vietu ierakstiem un datus ievadīt dažādām lietotāju grupām, kā arī uzlabota datu attēlošanas kvalitāte. Reģistrā uz šodienu ir iekļautas 3603 vietas. Šis reģistrēto vietu skaits ir mainīgs kopumā un attiecībā pret vietu sadalījumu kategorijās (piesārņotas, potenciāli piesārņotas un nepiesārņotas vietas).
Esošais piesārņoto vietu pārvaldības process ir sarežģīts un laikietilpīgs, kā arī prasa lielus administratīvos resursus. Esošais pārvaldības modelis ir veidots pamatojoties uz papīra dokumentu apriti, kas paredz tikai gala rezultāta reģistrēšanu reģistrā, līdz ar to process nav pārskatāms, caurredzams un visiem ieinteresētajiem pieejams.
Izstrādājot jauno digitālo piesārņoto vietu pārvaldības modeli, tiks izveidota mūsdienīga, efektīva, ērta un visiem pieejama sistēma, kas nodrošinās aktuālus datus un mūsdienīgu informācijas apriti.
Piesakies jaunumiem
Saņem paziņojumus par jaunākajiem konkursiem, ziņām un pasākumiem programmās, kuras svarīgas tieši Tev!
Ziņo par pārkāpumiem
Ieviešanā sekojam labas pārvaldības principiem un ieviešanas porcess ir atklāts, caurspīdīgs un izsekojams. Ja tev ir aizdomas par pārkāpumu - ziņo!
