Neskatoties uz kultūras atšķirībām un pretrunīgu vēstures notikumu izpratni, gan latviešiem, gan krieviem un citu mazākumtautību pārstāvjiem jāiemācās Latvijā kopīgi sadzīvot. Ar mērķi veicināt starpkultūru dialogu Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācija no 2013. gada augusta līdz 2014. gada maijam rīkoja projektu “Vienoti Latvijai”. Tā ietvaros Jelgavā notikuši dažādi sabiedrības saliedēšanas pasākumi.
Lūgta nosaukt viņasprāt vērtīgākās projekta aktivitātes, asociācijas pārstāve Rita Vectirāne bez minstināšanās kā pirmo min jauniešu paneļdiskusiju ciklu “Nevis šķeļ, bet vieno”. Šajās diskusijās vietējo latviešu un krievu skolu vidusskolēni diskutēja par atšķirīgi vērtētiem datumiem (piemēram, 9. maiju un 16. martu) kā arī par citiem aspektiem, kas šķeļ Latvijas sabiedrību. Kopumā tika rīkotas piecas diskusijas un katrā šajā pasākumā piedalījās 30 – 50 skolēnu. Projekta vadītāja lēš, ka kopumā pasākumos piedalījušies vairāk kā 200 Jelgavas jauniešu. “Patīkamākais, ka viņi uz šīm lietām raudzījās daudz pragmatiskāk un tolerantāk nekā vecāko paaudžu pārstāvji. Jaunieši ir daudz saprotošāki un vairāk vērsti uz to, kā mums kopā dzīvot nākotnē nevis pagātnes pāridarījumiem,” iespaidos dalījās R. Vectirāne.
Paneļdiskusiju rezultāti apkopoti brošūrā “Mēs meklējam kopīgo”. Vectirāne novērojusi, ka jelgavnieki kā sabiedrību vienojošo elementu redz piederības sajūtu savai pilsētai.
Galvenais secinājums no jauniešiem – nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi, kur dažādas etniskās grupas sanāktu kopā. Šajā ziņā nenovērtējama loma varētu būt interešu izglītībai. Pat salīdzinoši mazajā Jelgavā latvieši un cittautieši veido atsevišķas pašpietiekamas, paralēlas kopienas, kuras bez īpašas vajadzības savstarpēji nekomunicē – latviešiem un krievvalodīgajaiem ir savas skolas, savas izklaides vietas un tradicionāli apdzīvotie rajoni. Tādēļ vienīgais kontakts ar citu tautību pārstāvjiem jauniešiem izveidojas interešu izglītības pulciņos, kur satiekas skolēni no dažādām skolām.
Projekta ietvaros jaunieši tika iesaistīti arī sabiedrības saliedēšanas saukļu konkursā. Labākie varianti tiek izmantoti asociācijas mājas lapas noformējumam internetā.
Paralēli jauniešu diskusijām cittautiešiem, kuri vēlas naturalizēties, tika rīkoti latviešu valodas, vēstures un Satversmes kursi. Kursu garums bija 60 akadēmiskās stundas un pēc to pabeigšanas dalībnieki mēģināja kārtot naturalizācijas eksāmenu. “Diemžēl ne visiem tas izdevās. Ja ar vēsturi un valsts pārvaldes jautājumiem cilvēki tika galā, tad latviešu valoda tomēr sagādāja problēmas. Tomēr arī ar 60 akadēmiskajām stundām ir par maz, lai pilnvērtīgi apgūtu gramatiku, ja ikdienā cilvēks uzturas vidē bez latviešu valodas,” secināja R. Vectirāne. Kopumā kursu izgāja aptuveni 50 nepilsoņi. Tomēr pat ja ne visiem izdevās nokārtot pilsonības eksāmenu, tad iegūtās zināšanas viņiem tomēr palīdz izprast sabiedriskos procesus un tuvina šos cilvēkus Latvijas kultūrtelpai. Un, ja ir izdevies viņus ieinteresēt, tad pilsonības iegūšana pēc tam ir vairs tikai laika jautājums un formalitāte.
Piesakies jaunumiem
Saņem paziņojumus par jaunākajiem konkursiem, ziņām un pasākumiem programmās, kuras svarīgas tieši Tev!
Ziņo par pārkāpumiem
Ieviešanā sekojam labas pārvaldības principiem un ieviešanas porcess ir atklāts, caurspīdīgs un izsekojams. Ja tev ir aizdomas par pārkāpumu - ziņo!