MK noteikumu Nr.683 20.2.apakšpunktā noteikts, ka programmas apsaimniekotājs vai aģentūra 20 darbdienu laikā pēc grozījumu priekšlikuma saņemšanas izvērtē iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai un izdara atbilstošus projekta līguma grozījumus vai noraida grozījumu priekšlikumu un informē par to līdzfinansējuma saņēmēju. Vai var uzskatīt, ka grozījumi projekta līgumā ir veikti, ja Programmas apsaimniekotājs ir nosūtījis līdzfinansējuma saņēmējam vēstuli par iesniegtā līguma grozījumu priekšlikuma apstiprināšanu, negatavojot abpusēji parakstītu vienošanos par projekta līguma grozījumiem?

Kādi valsts atbalsta jautājuma aspekti jāņem vērā izstrādājot programmas MK noteikumus? Vai ir jāiekļauj jautājumi, kas skar arī potenciālo atbalsta gala saņēmēju līmeni, piemēram, projektos organizēto semināru/apmācību apmeklētājus (komersantus)?

Neatbilstību vadlīniju 54.punkts nosaka, ka līgumslēdzējs (programmas apsaimniekotājs) var pieņemt lēmumu par projektā uzkrātās neatbilstību summas pārdali uz citiem projektiem. Ja programmas apsaimniekotājam ir viens projekts, vai šo uzkrāto neatbilstību summu var pārdalīt starp projekta aktivitātēm vai uz programmas līmeņa divpusējās sadarbības fondu? Vai arī viena projekta gadījumā uzkrātā neatbilstību summa ir zaudēta?

Kā pirmreizēji definēt riska līmeni projektā? Atbilstoši Vadlīnijām par pārbaužu veikšanu Nr.2 (6.pielikums) ir saprotams, ka riska līmeni nosaka pēc pārbaudes projekta īstenošanas vietā, kad jau ir kādi objektīvi dati šī līmeņa noteikšanai. Bet kā rīkoties, kas nepieciešams riska līmeni noteikt jau projekta sākumā?

Uzsākot projekta riska līmeņa noteikšanu, aicinām iepazīties ar Donorvalstu izstrādāto Risku vadības stratēģiju¹. Vadlīniju Nr.2² 16.nodaļā ir iekļauti vispārīgi norādījumi, kā līgumslēdzējs veic līdzfinansētā projekta risku izvērtējumu ar mērķi noteikt projekta riska līmeni (augsts, vidējs vai zems), lai plānotu projekta pārbaužu biežumu. Tāpat arī Vadlīnijās Nr.2 uzsvērts, ka riska līmeņa noteikšanu projektam ir svarīgi dokumentēt, t.i., līgumslēdzējs savās iekšējās procedūrās atrunā kārtību, kādā tas nodrošina projektu risku izvērtējumu. Vadoties no ES fondu pieredzes, sākotnējo projekta riska līmeņa novērtējumu līgumslēdzējs var veikt 1 mēneša laikā pēc projekta līguma parakstīšanas. Nosakot kritērijus projekta riska līmeņa noteikšanai, par piemēru var izmantot ES fondu vadlīnijās Nr.2.5. “Vadlīnijas par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta pārbaudēm 2014.-2020.gada plānošanas periodā”³ 11.6.punktā iekļauto 5.tabulu, pielāgojot to un papildinot atbilstoši programmas specifiskajām iezīmēm un, lai precīzāk un atbilstošāk noteiktu projekta riska līmeni. Būtiski, lai programmā visiem projektiem tiktu piemēroti vienoti riska kritēriji un, vieniem un tiem pašiem riska kritērijiem būtu vieni un tie paši riska nozīmīguma līmeņi, lai projektu riska līmeņi būtu savstarpēji salīdzināmi.

¹ Pieejama EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu mājaslapās www.eeagrants.lv un www.norwaygrants.lv sadaļā “Donorvalstu vadlīnijas” (https://eeagrants.lv/files/Risk_Management_Strategy_FM_14-21_Adopted_by_FMC.pdf)

² Pieejama EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu mājaslapās www.eeagrants.lv un www.norwaygrants.lv sadaļā “Donorvalstu vadlīnijas” (https://eeagrants.lv/files/Risk_Management_Strategy_FM_14-21_Adopted_by_FMC.pdf)

³ Pieejamas ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv sadaļā “Vadlīnijas un skaidrojumi”, https://www.esfondi.lv/vadlinijas–skaidrojumi (8.punkts)

Vai Vadošā iestāde akceptēs Programmas donorvalsts partnera izmaksas par programmas divpusējo iniciatīvu līdzorganizēšanu kopā ar Programmas apsaimniekotāju, pamatojoties uz donorvalsts partnera iesniegtajiem rēķiniem/atskaites formām, kur norādīts, kāda veida darbi veikti un šo izmaksu summas (patērētās darba stundas, piesaistītie ārpakalpojumi utt.) bez papildu atsevišķa zvērināta revidenta vai iekšējā audita struktūrvienības atzinuma par šīm izmaksām? Donorvalsts partnera uzņēmumā revīzija tiek veikta katru gadu, auditējot visu uzņēmumu kopā, ieskaitot arī divpusējo iniciatīvu izdevumus. Līdz ar to, kapacitātes trūkuma dēļ, donorvalsts partneris var iesniegt tikai ikgadējo vispārējo audita atzinumu par visa uzņēmuma finanšu pārvaldības principu atbilstību Norvēģijas likumdošanai.

Saskaņā ar ieteikumu kritērijiem un, balstoties uz revidenta ziņojumā konstatēto, programmas apsaimniekotājs veic ziņojuma ticamības pārbaudi. Kas notiek situācijā, ja ziņojumā revidents ir norādījis, ka, piemēram, kāda daļa no programmas Divpusējās sadarbības fonda (DSF) pārskatā iekļautajiem izdevumiem, ir neattiecināmi? Kāda šajā gadījumā ir programmas apsaimniekotāja tālākā rīcība – neattiecināmie izdevumi netiek iekļauti pārskatā līdz tālākai pārbaudei, un vai pārbaudi veic Finanšu ministrija kā vadošā iestāde vai Valsts kase, lai pārliecinātos par ziņojumā norādīto? Ja ir konstatēti neattiecināmi DSF izdevumi programmas ietvaros, vai tie paliek programmas DSF budžetā citām aktivitātēm vai arī tiek pārdalīti citām programmām?

Kādi valsts atbalsta jautājuma aspekti jāņem vērā izstrādājot programmas MK noteikumus? Vai ir jāiekļauj jautājumi, kas skar arī potenciālo atbalsta gala saņēmēju līmeni, piemēram, projektos organizēto semināru/apmācību apmeklētājus (komersantus)?

Vai ir pieejama apstiprinātā neatkarīga revidenta apliecinājuma ziņojuma veidlapa?

Kā pieteikties?